UL MIGA

Источник: Персональные ЭВМ в инженерной практике. - М.: Радио и связь 1992г.

…Одним из примеров громоздкой и по мнению авторов бесполезной надстройки является интегрированная система WINDOWS фирмы Мicrosoft. Эта система занимает почти 1 Мбайт дисковой памяти и рассчитана на преимущественное использование совместно с устройством типа мышь…
…Таким образом читатель уже понял что среди надстроек над ДОС бывают довольно бесполезные системы которые только выглядят красиво а на самом деле отнимают время пользователя память на дисках и оперативную память ЭВМ.
Обманчивая красота таких систем однако сильно воздействует на неискушенных пользователей которые не имели практики работы на машине. Инерция мышления бывает столь сильна что авторам приходилось наблюдать как люди начавшие работать с подобной настройкой впоследствии с трудом заставляют себя изучать команды ДОС. Хочется предостеречь от этой ошибки читателей…

(Mr. Rumpis iepostēja tehnikas listē)

…īss rezumē krieviski nelasošajiem:
“Viens no šāda papildus uzslāņojuma operētājsistēmai ir Maikrosoft Vindous, kas aizņem veselu megabaitu diska vietas un orientēta galvenokārt uz lietošanu kopā ar “peles” tipa ierīcēm. … Lasītājs jau droši vien ir sapratis, ka visas šīs DOS virsbūves ir tikai, autorprāt, nevajadzīgi izskaistinājumi, kas tikai izskatās smuki, bet īstenībā lieki aizņem procesora jaudu, diska vietu un atmiņu. … Šādu sistēmu mānīgais skaistums noved pie tā, ka cilvēku spējas atrofējas un tie, sākuši lietot šo vidi, vairs nespēj mācīties un lietot DOS komandas. Gribētos pasargāt no šādām kļūdām Jūs, lasītāj!”

Pie N.R. palasījos par mājas kinozāles komplektāciju. Pastāstīšu, kā darīju es. :)

Pirmkārt jau nu katram vajadzētu noskaidrot, kas, mājās esot, ir primārais - skatīties mūziku vai klausīties kino :)
Tā kā es sevi uzskatu par vecu audiofīlu (nē, tā nav nosliece uz izvirtībām, tas ir mazliet kas cits, teiksim, mūzikas kvalitātes mīlēšana), tad man primāra bija mūzikas skanēšana mājas AV sistēmā. Stereo režīmā. Kad pienāca laiks atdot draugiem izkurtējušās senajos 80-jos gados iegādātās Peerless skandas, sāku domāt par jauna komplekta iegādi. Apbruņojos ar saviem mīļākajiem audio diskiem un devos kaitināt Rīgas HiFi un HighEnd salonu pārdevējus.
Disku komplekts bija sekojošs:

Pink Floyd: Dark Side Of The Moon (MFSL UDCD517 Original Master Recording AAD)

DIRE STRAITS: Brothers in Arms (1985, Warner, ADD)

Bize-Schedrin: Carmen Suite, в исполнении камерного оркестра “Виртуозы Москвы”, дирижер В.Спиваков (Мелодия SUCD 10-00102, 1984/1990 DDD)

Al Di Meola, John McLaughlin, Paco de Lucía: Friday Night in San Francisco (1980 SONY AAD)

TONY SCOTT: Music for Zen Meditation (1964/1995 Polygram AAD)

Kas tad mums te sanāk? Pirmkārt jau protams nav pārstāvēta vokālā mūzika. Ja neskaita Marku K un ansambli. Bet, piedod man Plasido, Lučāno un Inese, es tiešām neesmu vokālās mākslas pārmērīgs cienītājs. Ja nu tikai Makferinu - dzīvajā, operā…

Pink Floyd - katrs pats labāk zin, kā šim diskam ir jāskan, bet mani nesaista remāsterētie daudzceliņu varianti. ŠIS disks skan tieši tā, kā to vēlējās paši mūziķi un ko studijā bija spējīgs paveikt Alans Parsons.
DIRE STRAITS. Labs disks - gan gaisīgas instrumentālās pasāžas, gan mazliet “rokmūzikas”.
Spivakovs un Virtozauri. Viens no lieliskākajiem paraugiem, kā var iedabūt kompaktdiskā izcilu orķestra dinamiku kopā ar ārkārtīgi detalizētu kamerorķestra instrumentu lokalizāciju. Nerunājot jau par izcilo spektrālo dažādību - no bungām un kontrabasa līdz perkusijas grupai - trīsstūris, kastaņetes…
Ä¢itāru trio. Tikai patiesi laba akustika spējīga panākt visu trīs ģitāristu akustisko pozīciju izvietojumu telpā, un ja jūs vēl spējat dzirdēt Meolas piedurknes švīkstēšanu pret ģitāras korpusu un Pako pirkstus bungājam pa ģitāras stīgām…
Tonijs Skots. Antīks ieraksts, rakstīts uz 2 ceļu stereo lenšu magnetofona. Bet… ja ieklausās, tad dzird mūziķu elpu…

Bruņojies ar visu šo komplektu, sāku iztaujāt salonu pārdevējus. Mērķis bija sekojošs - atrast 5.1 akustikas komplektu, kura frontālās tumbas, pieslēgtas pie vidējas klases stereo pastiprinātāja (manā gadījumā tas bija mazs un smuks NAD 2 x 25W , neatceros, kurš tieši modelis) ar nelielu jaudu, sniegtu apmierinošu sniegumu audiofīla ausīm. Kad nu bija izklausītas B&W (nē, ne jau Nautilus vai 800-ā sērija, tikai 700-ā), un, ar akmens dieviņa cienīgu seju (nevar tak teikt, ka man budžets sanāk tikai vienai tumbai un vēl vadiem) iziets no attiecīgā salona (Audiostars), devos mazliet pieņemamāku cenu virzienā. Tannoy arī uzreiz atmetām, pievērsos Monitor Audio. Elkorā ir pieejamas. Tak` bronzas sērija man nepatika, Gold bija nepaceļama. Beigās paliku pie Phonar, pie tam divjoslu papīrnieces no Phonar man patika labāk, bet tās bija tikai pieejamas kā stereopāris. Rezultātā paliku pie P30S priekšai, Bipol1000 aizmugurei, Centric2S centram un AS100 basiem. AS100 gan ir vienu līniju zemāk, ar P sērijas priekšu būtu tā kā jākombinē AS1000, bet pie maniem telpu izmēriem pilnīgi pietiek arī ar AS100. Šī sērija gan nu jau ir OOP, bet interesenti var paskatīties uz aizmugures bipolārajiem skaļruņiem te. Sabs. Priekša. Centrs.
Jāsaka, ka šis komplekts mani joprojām apmierina, kaut arī brīžiem gribās noraut vadus no Pioneer 800-ās sērijas resīvera, un paklausīties parasto stereo caur kaut kādu vecu mosfetnieku vai lampu aparātu. Bet… katram taču savs, vai ne?

Tas protams nekādi neskar ne ciparu TV, ne serves uztveršanu attiecīgā sporta veidā. TAS ir rakstīts tajos laikos, kad radio raidīja garajos viļņos, nebija nekādu ef-em, un uztveršanai bija vajadzīga starp divām priedēm izvilkta antena …

Antenas pievada ievadīšanai istabā caur ēkas sienu vai loga rāmi jālieto caurvada izolātors. Pie tam jāraugās, lai pievads pie izolātora pienāktu labi slīpi, pretējā gadījumā negaisa laikā zibens, reizēm meklēdams taisnāko ceļu, lec no pievada uz izolātora metāla daļām un apdraud visu ēku.
Negaisam tuvojoties, antena jāiezemo ar iezemošanas pārslēgu. Pārslēgs jāiekārto pie pašiem antenas un zemes vadiem; ja šie vadi iet gar viegli degošu materialu, koku vai tapetēm, visa iekārta jāuzmontē uz porcelāna rullīšiem. Pārdegs nepieciešams arī tad, ja lieto automātisko zibens aizsargu, jo tas nespēj novadīt strāvas, kādas rodas, ja zibens iesper antenā. Beidzot klausīšanos un pērkona laikā antena katra reizi jāsavieno ar zemi, pārslēdzot pārslēga svira uz leju.
Visi konstruktīvie sīkumi redzami zīmējumā.

Sveicināti, manas migas nejaušie lasītāji. Zināma pauze manos rakstos iestājusies, jo esmu Amsterdamā. CoffeeShop`i te patiesi iraid uz katra stūra, un sarkano lukturu iela arī savā vietā. Bet neba tāpēc es te esmu. Šajā nedēļas nogalē Amsterdamā notiek ikgadējais IBC. IBC ir tā vieta, kur sastopas lielākā daļa Eiropas un ne tikai raidorganizāciju darbinieki, lai uzzinātu, kas jauns TV un radio tehniskajos risinājumos. Viņus sagaida armija tumšos uzvalkos tērptu vīru, no visām pasaule smalām, kam prātā viena doma - pārdot, pārdot un vēlreiz pārdot. Protams, lai pārdotu - nepieciešams kaut kas jauns. Šobrīd nav vairs lāga spēka rakstīt par pirmās dienas iespaidiem, bet - izskatās, ka televīzija evolucionē divos pilnīgi pretējos virzienos - visiem uz mēles ir mītiskās abreviatūras HD un DVB-H. High Definition nozīmē aizvien lielākus ekrānus, Digital Video Broadcasting - Handheld savukārt mazus ekrānus, bet toties TV vienmēr ir kabatā. Attiecīgi katrs sevi cienošs ražotājs stendos obligāti piesauc mpeg4, h264, SD/HD upscaler and downscaler, real time transcoding, un citus patiesi briesmīgus vārdus. Par to visu tad arī uzrakstīšu vairāk jau tuvākajās dienās. Ak jā - ciparu TV neatgriezeniski dodas mpeg4 virzienā, tā ka vecās kastītes ar mpeg2 dekoderiem drīz varēs mest miskastē. Nu jā, un Dolby Laboratories demonstrēja savu visumā jauno aplikāciju un tehnoloģiju kopumu - Dolby Digital Plus, speciāli izstrādātu izmantošanai HDTV un IPTV vidēs.

Nobeigumā - Amsterdamas vaska figūru muzejā ir visšausmīgākais šausmu stūrītis, kādu esmu sastapis. London Dungeon un citi nestāv klāt, es pēc tam vēl pāris minūtes tizli ķiķināju. Un pie Pavaroti tēla jau pielikts nāves datums. Operatīvi…

Nedēļas nogali pavadīju Tallinnā, kur igauņu tehnoloģiskā kopānija Levira (tas pats bizness, kas LVRTC) bija noorganizējusi kārtējo (otro) konferenci (Leviras’ 2nd International Digital Broadcasting Conference), veltītu pārejai uz ciparu televīziju. Jāsaka, ka igauņi mums atkal ir soli priekšā, jo digitālā ētera TV tur komercrežīmā darbojas jau no šā gada janvāra. Tas bija iespējams galvenokārt konsekventai likumdošanas politikai pateicoties un tam, ka aiz Levira stāv tāds paliels telekomunikāciju uzņēmums, kā TDF. Nu jau Levira pilnā sparā strādā pie HDTV un DVB-H ieviešanas, kā arī WiMax projektiem. Prieks, ka vismaz Latvijā arī šie abi projekti nu jau iegājuši attīstības stadijā, it īpaši DVB-H. DVB-H, kā zināms, ir guvis atbalstu Eiropas Komisijas līmenī un nu reiz attiecīgās mūsu valsts institūcijas un komersanti cenšas neatpalikt.

Konferencē skaidri iezīmējās galvenais jautājums - tehniķi ir gatavi pārraidīt ēterā “da jebko”, tak` tehniķi nezin un faktiski arī tiem nav jāzin, ko. Izskatās, ka galvenā problēma mobilās TV lauciņā ir attiecīgo telefona aparātu trūkums (no patērētāju viedokļa) un to augstā cena, savukārt kontenta veidotāji īsti nesaprot, ko tajos telefonos rādīt.

Tomēr arī mans viedoklis sakrīt ar EK viedokli - mobilajai TV ir nākotne. Atšķirībā no video over 3G, DVB-H tiek raidīts ar raidītāju no torņa un pilnībā nav atkarīgs no operatora tīkla noslodzes. Tātad: - ir uztveršanas zona - var redzēt. Nav raustīšanās un aiztures, kas raksturīga strīmojot (straumējot) video noslogota tīkla apstākļos. Teorētiski DVB-H uztveršanai pat nav nepieciešama SIM karte (tas ir, mobilais telefons, jo ar DVB-H uztveršanas funkciju var būt arī aprīkots PDA vai dators), bet domāju, ka operatori centīsies piedāvāt kādu eksluzīvu kontentu tieši saviem klientiem, līdz ar to, visticamāk, DVB-H tiks pasniegts iepakots kopā ar ierobežotās pieejas sistēmu (CA jeb conditional access).

Par jaunumiem turpināšu ziņot arī turpmāk. Interesenti pagaidām var palasīties par DVB-H te (wiki). Nu un te arī (DVB-H dot org).

Vladimira Žirinovska vadītās partijas lapa šorīt uzhakota. Hakeri ievietojuši gana jautru vēstījumu :)

Tad nu paskatīsiemies, vai manu migu ar apgāzīs ar DDoS?
Ts varētu notikt, spriežot pēc GSMArena minētās informācijas par iemesliem, kāpēc nu jau vairākas dienas nav pieejams resurss Mobile Review.

Attiecīgā resursa uzturētāja Eldara Murtazina pārdomas un paziņojums lasāms viņa blogā.

When the first attack was unfolding, the Editor-in-Chief of Mobile-Review.com received an anonymous message on his Internet-pager, which read that fans of Apple were behind the attack, as this was a sort of revenge forthe iPhone and the treatment it got over at Mobile-Review.com. Possibly, it is true, however there is a chance that the message was sent in order to put us off the track.

Piezīmēšu, ka uzbrukums serverim varētu būt saistīts arī ar kādu citu tēmu, jo Mobile Review ir objektīvs resurss, un kritiku tā rakstos ir izpelnījies gan lielākais telekomunikāciju tirdzniecības tīkls Евросеть, gan vairāki mobilo telefonu ražotāji par to piekopto cenu politiku un/vai importa un sortimenta politiku, kā arī mobilie operatori par neprecīziem tarifu atpoguļojumiem, vai sliktu servisu. Krievijā, kuras mobilo lietotāju tirgus mērāms desmitos miljonu, tas ir sāpīgs jautājums.

Piezīmēšu, ka minētais resurss ir viens no maniem ikdienas darba instrumentiem, jo ar mobilo telekomunikāciju tehnoloģijām iznāk nodarboties visu laiku.

Mobile-Review.com was founded on September 2, 2002. Mobile-Review.com has a daily audience of more than 200.000 visitors, viewing 500,000-700,000 pages.[1]. The daily traffic generated by Mobile-Review.com exceeds 500 Gb. Being the biggest resource on the mobile industry in Russia, the site also ranks first in the world among English sites.

Tā.
Ja nu mani tuvāk zinošie draugi un kolēģi vēl atceras, es vienmēr esmu bijis pret iekārtu funkcionalitātes savienošanu. Izkapts un RVR elektriskais vilciens neapšaubāmi attiecīgi labāk pļauj zāli un pārvadā cilvēkus, kā pļaujamdrezīna.

Savukārt filmas man patīk skatīties uz TV, ievietojot mazu, spīdīgu rimbuli DVD atskaņotājā. Jā jā, man ir tendence iegādāties (ar zināmiem izņēmumiem) legālas filmas iekš to Amazon` vai (agrāk) EzyDVD vai kur citur. Bet nu man kāda muša iekoda un nolēmu tuvināties HD pasaulei. Lai tas būtu iespējams, nolēmu salikt sev PC (skatīt 2 iepriekšējos ierakstus).

Sākās viss ar taupīšanu. Paņēmu vienu vecu Seagate ATA 60Gb disku un vienu pāris gadus vecu Maxtor SATA 160Gb. Kā rezultātā nepaguvu i ne filmu paskatīties, kad vienu vakaru PC vairs nestartējas ni un ni. Cikliska “atsāknēšanās” (khm) bija tas ko panācu. Nu, labi, iestartēju komandrindu, palaidu čekdisku un salaboju sliktos sektorus. Nolēmu, ka jāmaina disks, un iegādājos Seagate 500Gb SATA. Lai viss būtu droši, pārliku no vecā mazā jūrasvārta visu saturu uz jau pieminēto Maxtora SATA, izravēju veco mazo, pieliku jauno lielo, uzstādīju XP no nulles. Trešajā rebūtā PAZUDA maxtors. AHCI bioss zina, ka disks tur ir (devices: 2), bet skaitot diskus, pie jamā apstājas un tālāk neiet. Nospļāvos, nobirdināju asariņu par šīssezonas F1 un pagājšsezonas TopGear, aiznesu disku uz ELKO, lai tur gudri vīri pamēģina piedzīvināt, pats savukārt ieliku otru 500Gb Seagate SATA un nu man ir daudz diska vietas. Tiesa, silst tie diski manuprāt stiprāk kā vecie mazie PATA. Būs jāventilē.

T.B.C.

Ak jā, šovakar BBC2 rāda Top Gear Special - Polar Race

Pēc perētājsistēmas vistas uzstumšanas uz jaunā konstruktora un konstatācijas, ka man tā galīgi nepatīk :) … it īpaši 500Mb RAm aizņemšana pēc tikko veiktas uzstādīšanas, kā arī mazliet nesaprotamā failu struktūra, kam par ar manu administratora lietotāju nevarēju izburties cauri, nolēmu tomēr atgriezties pie OEMiskā XP Pro.

Sākumā aizgāju pie drauga un ierakstīju dziņu , khm, draiveru disketes saturu USB atmiņā.
Tad veltīju kādu laiku Googlei un MFSN studēšanai. Nonācu pie atziņas, ka mani var glābt vai nu XPCreate, vai arī nLite. Apstājos pie otrā, jo XPCreate gan man šķita labāks un funkcionālāks, bet grūtāks ;)

Sekoja īsa pamācības lasīšana, pogu spaidīšana, un - hola - ieguvu XP instalācijas disku ar visiem draiveriem - gan TXT instalācijas daļai, gan PnP atpazīšanai. Pirmās divas reizes bija neveiksmīgas, jo nepareizi izvēlējos direktoriju struktūru - lai adekvāti TXT režīmā XP instalātors ielasītu visus draiverus, tie nedrīkst būt dziļākos līmeņos. Visādi citādi - NLite ir pilnīgi piemērots un viegls lietošanā rīks pat tādiem senīliem entuziastiem, kā man. īpaši priecē, ka eksperimentiem savlaicīgi izvēlējos CD-RW datu nesēju, jo CD-R noteikti tiktu izlietots ievērojami lielākā skaitā - Merfijs neguļ, vai ne?

Turpināšu iepazīties ar DVI-HDMI pārejām , S/PDIF optical-coaxial konversiju un citiem HTPC knifiem.

Esmu ieguvis jaunu rotaļlietu - Intel pamatplati DG33TL, komplektā ar kaut kādu tur C2D procesoru, mazliet atmiņas. Bet stāsts nav par to. Es jau biju saklausījies ziņas par Windows XP instalēšanas jaukumiem uz SATA diskiem, tāpēc bruņojos ar IDE disku, uzspraudu uz vienīgā IDE interfeisa gan Plextor cd/dvd lasītāju, gan veco labo Seagate 80Gb HDD. Saliku BIOSā visu, kā manuprāt vajadzēja, ieskaitot to, lai SATA diski uzvedas kā IDE, ne RAID un ne AHCI. Skuju. Nemaz nevajag tur to SATA disku, pat ja sistēmā ir tikai viens PATA disks, instalējot izlec zilais logs ar slaveno 0×0000007B …
Piezīmēšu, ka komplektācija FDD neparedz :D
Tā nu padevos un tagad mēģināšu uzlikt 30 dienu Vistas izmēģinājumu.

Savukārt, ja nu kādam ir idejas, kā bez floppy (USB sticku XP installs neņem galvā un totāli ignorē ) iebarot XP instalējoties to SATA draiverus - laipni lūdzu. Nojaušu, ka ir iespējams “uzlabot” XP instalāciju, pieliekot visus draiverus no … hmm… man jamie ir izsniegti uz floppy, un kur to nolasīt, man arī nav. Nu nav… laptopam nav, otram arī nav, dekstopam jaunajam nav… Nu ja, tātad, ja saprotu pareizi, ir variants uzlabot XP instalācijas disku, ievietojot “kur vajag” pašus SATA draiverus un pielabojot “kur vajag” visus ini un loader failus, lai attiecīgie draiveri uzlādējas jau instalācijas komandrindas laikā. Bet nu kaut kā lauž …

Laikam tad jau eksperimentēšu ar perētājsistēmu .

TBC