UL MIGA

… bez fotošopa…

Pēc grūta kāpiena Sv. Pētera katedrālē Vatikānā, kad esi nonācis pašā kupola augšā un paskatījies uz Romu, acis paceļas vēl augstāk. Un ko mēs tur ieraugam? Jā, pareizi, to pašu, ko Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa skatu laukumā, vai, piemēram, Gūtmaņā alā, vai jebkur citur, kur tūrists var aizsniegties:

Kāpjot lejā, zemāk par kupolu, bet virs pašas katedrāles ir tāds kā paliels laukums. Laukumā ir dažādas atrakcijas, ieskaitot suvenīru veikalu un uzkostuvi, ar legālām pīpošanas iespējām:

Kad nu svētais vakarpaēdiens (vai vismaz espresso) ir iebaudīts, vajag arī apmeklēt citas visnotaļ svētīgas vietas:

Pirms kāpt lejā uz pašu katedrāli, aizmāršīgajiem tiek mīļi atgādināts pabeigt maltīti turpat augšā:

Biju uz svinīgo pirmizrādi. Cilvēki bija sanākuši, sākumā gan ēda, gan dzēra, sevi rādīja, citus skatījās. Tad salaida visus zālē, bet izrādījās, ka var atkal iet laukā, jo gaisma dzisīs atkal pēc pusstundas. Snobi tusēja šurp turp, vienkāršā tauta pacietīgi gaidīja. Tad sākās. Divas stundas pagāja nemanāmi. Un, ja godīgi, man patika. Starp citu, filma ir pat IMDB. Re kur attiecīgas links uz “Rīgas Sargi @ IMDB“. Aizejiet, iekomentējiet, ievērtējiet ar zvaigznītēm.

Es novērtēju uz 8 no 10. Kāpēc 8? Tāpēc, ka latviešu filmām joprojām ir tāda nelāga vaina - to stāstu nemākam tā lāga izstāstīt. Bet varbūt tas tikai man tā škiet.

Man patika. Par šprotēm patika, un bez Skrastiņa tā filma būtu ievērojami patētiskāka :) Nu un par ādas mētelīti finālā bija īpaši jauki.

Papildināts: Intervija ar Jāni Reini SpotNet`ā

Tad nu sarkanajam vīriņam pretspēks no aizjūras… Kā atbilde publikācijai Podā.

Jau labu laiku brīvos brīžos esmu pievērsies Grigorija Čhartišvili (Чхартишвили Григорий) daiļrades apgūšanai. Protams, esmu no tiem vecajiem perdeļiem nīgrajiem padomju laika produktiem, kas krieviski lasa tikpat brīvi kā latviski un runā labāk kā angliski. Nu, labāk kā lietuviski noteikti. Tiesa, minētais rakstnieks plašāk pazīstams ar savu literāro pseidonīmu Boriss Akuņins (Борис Акунин). Un, pieņemu, slavenākā viņa darbu sērija ir par Erastu Fandorinu. Pēc šiem romāniem Krievijā uzņemts viduvējs televīzijas ķinis ( Азазель ),

manuprāt labs kino ( Турецкий гамбит )

un vēl arī normāls kino ( Статский советник ).

Tagad pie Fandorina varoņdarbu ekranizācijas ķērušies Holivudas darboņi. Sākumā filmēšot pirmo romānu. BET! - kas filmēs!
Filmas režisors - Paul Verhoeven. Jā jā, tas pats, kas uzfilmējis Hollow Man (2000), Starship Troopers (1997), Basic Instinct (1992), Total Recall (1990), RoboCop (1987). Kāpēc es ticu, ka Polam (Paulam?) izdosies Akuņina ekranizācija? Tāpēc, ka pirms Holivudas viņš daudz filmēja dzimtajā Holandē, tajā skaitā uzņēma arī, manuprāt, šedevru - “Ceturtais vīrs” ( De Vierde man (1983)). Ceturtā vīra scenārija līdzautors Gerard Soeteman palīdz arī darbā pie Azazela ekranizācijas. Kas vēl? Fandorinu spēlēs ne pārāk zināms jaunais aktieris Dan Stevens, viņa partnere filmā būs Mila Jovoviča. Aktieru ansambli palīdzēs nokomplektēt (casting) Johanna Ray (ilggadēja Deivida Linča un Kventina Tarantino filmu projektu līdzdalībniece).

Tātad komanda savākusies nopietna. Gaidīsim rezultātu. Coming soon. 2009…

Poters pēdējā laikā diktām populārs. Pirmkārt, esot kreisi noskaņots. Tad vēl protams, satriecošā ziņa par to, ka Dumbledore (Dumidors) esot gejs.

Man pat bail iedomāties, kādas atklāsmes vēl sagaidīsim no Roulingas, ja jau sākam runāt par Dumbledore un Aberforth attiecībām ar kazām…

Tas viss un vēl daudz vairāk atrodams iekš to The Leaky Cauldron

Neteikšu, ka ļoti aizraujos ar citos blogos sasēņoto pārpublicēšanu, bet šo saiti nevarēju ignorēt.

Kas notiek, ja dziesmas iztulko latviski.

Via Toma dienasgrāmata

Lielākā ziņa šodien noteikti bija par to, ka gulbjiem velkot uz ūdeni. Nu, taisnība jau ir, gulbji nav manīti kokos sēžam vai uz staba galā ligzdā perējam. Tāpēc atgādināšu vienu vecu krievu rakstnieka Ivana Krilova fabulu.

Līdaka, gulbis un vēzis

Kur naida gars starp biedriem rūgst,
Kur lietā saticības trūkst,
Tur darbi nevar iet no rokas
Un sekmju vietā būs tik mokas.

Reiz vēzis, gulbis, līdaka
Bij vezumu aizvest apņēmušies,
Un visi trīs tur iejūgušies,
Tie lien no ādas, bet nekā!
Tiem vezums nekust ne no vietas,
Kaut gan tas gluži viegls šķietas:
Jo gulbis raujas mākoņos,
Un līdaka velk ūdeņos,
Bet vēzis rāpjas atpakaļu.
Kas vainīgs, kam ir taisnība - kas mums par daļu?
Bet vezums, dievamžēl,
Tur stāv šo baltu dienu vēl.

Palasījos komentārus pie DELFU raksta par koncertu, ļoti uzjautrināja šie divi:

Bigmac, 15.09.2007 09:00
Koncerts bija labs, nu par šovu DELFI vārdiem runājot , bija garām…., ja to var nosaukt ģitāru maiņu, un robustu klanīšanos publikai.

Likans, bigmac, 15.09.2007 09:04
Ja, ar to shovu biezhi ir , ka ir. Vot biju uz Bethovena 4. simfoniju - un kas? Nekada shova, tikai robusta klanishanas publikai. Piekast. Garam. Vicinajas ar kocinu tads neliela auguma virelis. Nekadas ugunoshanas, nekadu blikshkju.

Kamēr tauta joko, inflācija mūs nenopļaus! :)

Veikalā JYSK rindā pie kases.

Aizmugurē māmiņa ar draudzeni un vairākiem bēniem.
Viens no sīčiem, rādot uz grozu ar speciālo piedāvājumu, kādi parasti ir kases rajonā, skaļi un uzstājīgi:
- Mammu, mammu, re, mums gaisa atsvaidzinātāju pa deviņdesmit deviņiem santīmiem nevajag? A, mamm?
Pēc īsas pauzes mamma nogurusi un nervozi:
- Nē!!! Nevajag!! Mums vajag izmest kaķi!