UL MIGA

Ja Skonto stadionā lietus netraucēja baudīt koncertu pirmo reizi, tad šoreiz kaut kas pietrūka. Izcelšu tak tos momentus, kas man īsti labi patika. Pirmkārt jau lieliskais “Rocket man” aranžējums. Šādā izpildījumā – tīri episka kompozīcija. Otrkārt – bbbenī an’ ze džets. Treškārt – krokodīlroks. Nu un iepriecināja tas, ka “Candle in the wind” tika izpildīta ar oriģinālo tekstu – nevis Diānai adaptēto, bet Merilinai veltīto.

Ak jā, buņģieris Olssons, cik atceros, ar Eltonu kopā muzicē jau kopš pašiem pirmsākumiem, un ģitārētājs Davey Johnstone izrādīja, šķiet visu savu kolekciju. Dažas ģitāras jamais pat atļāvās izmantot vairākkārt. Man īpaši patik tā – ar “Captain Fantastic” atribūtiem.

Kas pietrūka? Man personīgi, lūk kas: “Someone Saved My Life Tonight”, “Blue Eyes”, Goodbye Yellow Brick Road”, nu un “Nikita” ar varēja :)

Kopumā – jauki pavadīts vakars pensionāru sabiedrībā. Labi, ne gluži pensionāru (paskatījos spogulī), bet pokemonus šovakar arēnā patiešām nemanīja…

Nelikšu zvaigznes, papagaiļus, lācīšus un ābolus, vienkārši atzīšos – man patika. Bet 2001. gadā bija labāk, ej nu zini, kāpēc. Laikam kļūstu vecs un nīgrs ;-)

Paskatījos te to filmu. Nesaprotu. Ja jau reiz mēģināja uzfilmēt kaut ko типа “Солярис” Тарковского, tad kāpēc galā sanāca kaut kāds mistrojums no “2001″, Armagedona un zombiju filmām. Armagedonā vismaz bija Makleins, tfu, Brjūss, un iešmigojuši krievu kosmonauti. Солярис, Tarkovskis un Baņonis komentārus neprasa. Līdz Karpentera filmām arī nevelk. Kopumā – slikti nav, centušies puiši, bet – kaut kas bijis par īsu…

Tiem, kam zem 30, nelasīt!

Dzeltenie Pastnieki Bildēs (86)

Kaut kur te tīmeklī uzdūros saitei uz resursu. Visiem vīriem gados, kas kaut cik vēl pieprot krievu valodu, silti iesaku. Ļoti gribētos uzzināt, kas ir šīs recenzijas autors – IMHO, viena no labākajām un saprātīgajām recenzijām, kas kādreiz uzrakstīta. Au-ū, Mazvērsīte, Vāvere, Papēdis, … ? :)
Resursā atrodama arī recenzija par albumu “Alise” , kas vairāk ir pārdomas par Latvijas mūzikas dzīvi 80-jos vispār….

PS 1987. gadā Nautilus Pompilius koncertos Maskavas Valsts universitātē man bija tas gods būt par gaismotāju :) īstais gaismotājs bija pārāk slims “pēc vakardienas” un jamo atlaida :)

It was 40 years ago today…

Jau esmu te izrakstījies par šo mega albumu. Tiem kas tankā: THE BEATLES: Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band. Pirmatskaņojums – 1967. gada 1. jūnijā. Nu ko, laipni lūdzam četrdesmitgadnieku klubiņā!

Kā ziņo NME, Maikls Džeksons papildinājis savu autortiesību katalogu, pievienojot THE BEATLES publicēšanas tiesībām (publishing rights) arī Eminema katalogu, izpērkot to no VIACOM. Jautrākais ir tas, ka tagad Džeksonam pieder tiesības uz Eminema dziesmu “Without Me”. Šīs dziesmas videoklipā Eminems savulaik (Anno 2002) parodēja Maiklu Džeksonu. Dialektika, tā teikt! Ak jā, Džeksonam vēl pieder arī šis tas no Shakira, Beck un Bjork repertuāra…

Kaut gan Henrijs “Indiana” Džonss esot dzimis sestdienā, 1899. gada 1. jūlijā, Princeton pilsētā, New Jersey pavalstī, ASV, tomēr pirmais jūnijs drīzāk uzskatāms par dzimšanas dienu, jo 1981. gada 1. jīnijā uz ekrāniem parādās pirmā filma Raiders of the Lost Ark par šo arheologu-avantūristu. :)
Atzīšos, jaunībā man pirmā filma patika vislabāk, tagad – liekas ka trešā. Varbūt tāpēc, ka tā ir visjautrākā, varbūt tāpēc, ka ar Šona Konerija (sera) piedalīšanos. Ir zināms ceturtās filmas pirmizrādes datums – 2008. gada 22. maijs.

Leģenda vēsta, ka sešdesmito gadu beigās grupas THE WHO ģitāristam Pītam Taunsendam vēlu vakarā piezvanījis, šķiet, Ēriks Kleptons. Bijis, iespējams, viegli ierāvis, un dvesis klausulē: “Pīt! Es nupat biju klausīties to čali. Tās ir beigas. Finita. Kaput. Конец. Mēs visi varam iet mājās.”

TAS čalis esot bijis Džimijs Hendrikss.

Tiesa, TIK traki jau nav un nebija, neviens mājās neaizgāja. Visi stāsta varoņi, izņemot pašu Hendriksu, joprojām nes mākslu tautām. Re, Pīts nupat muzikālo datorprogrammu izgudrojis. Tā raksta ziņu lentās. Arī Ērikam viss, liekas, ir OK. Ferrari kolekcija papildinās regulāri.

Tas bija ievads. Tagad – par lietu. Apmeklēju ģitārvirtuoza Tommy Emmanuel koncertu. Nu, ne jau tā, ka visi iet mājās, bet kārtējo reizi pārliecinājos – ja cilvēkam “mūzika nāk no iekšām”, tad šis viens cilvēks ar ģitāru var veselu Kongresu nama zāli (pilnu) uz divām stundām piesaistīt sev pilnīgi. Par pašu kongresu namu vairāk jau iepriekš uzrakstīju.

Un vēl. Tomijs, kaut spēlē dzīvajā, tehnoloģijām seko. Koncerta vidū Tomijs pajokoja: “Šo skaņdarbu es nesen sacerēju. Neesmu vēl ierakstījis. Bet jūs to varat noskatīties JūTūbā”

Te gan ir mazliet cits skaņdarbs, bet arī nupat dzirdēts. Un beigās – par koncertu – četri ar pusi Piloti. Nu nebija vajadzīga tā viņa draudzene, kaut arī nedziedāja slikti. Bet tie tik` mani 2c, citam varbūt šķita normāli. Lai nu būtu.

Šobrīd veicu retrospektīvu muzikālu ceļojumu laikā. Klausos visus zviedru grupas ABBA albumus hronoloģiskā secībā. Secinājums ir tieši tāds, kādu es biju jau iedomājies – šīs grupas muzikālais potenciāls un veikums bija tik liels, ka tīri vai žēl to dažu gabalu, manuprāt, no šodienas viedokļa ne pašu interesantāko, kas allaž tiek spēlēti radiostacijās. ABBAs agrīnajos albumos ir gana daudz eksperimentālas mūzikas – regejs un pat kas rokam līdzīgs, nu, pieņemsim, ne gluži rokam, bet glitter rock (a la SWEET). Toties ABBAs 1977. gada albumā, kas tā arī saucas – The Album, atradu skaistu dziesmu, kuras teksts mani nez kāpēc paņēma.

Vārdus un mūziku skatīt zemāk.
(more…)

Enemy of the State (1998)

Režisors: Tony Scott (Top Gun, Beverly Hills Cop II, The Last Boy Scout, Crimson Tide, Spy Game, Man on Fire, Deja Vu).
Lomās: Will Smith (Men in Black, Wild Wild West, I Robot, Hitch), Gene Hackman (The French Connection (saņēmis Oskaru), Unforgiven (saņēmis Oskaru), Heartbreakers un vēl simts citu filmu), Jon Voigt (Coming Home – Oskars, Midnight Cowboy, Runaway Train), Lisa Bonet (Angel Heart, High Fidelity), Jack Black (The Holiday, Envy, High Fidelity).

“In God we trust. The rest we monitor.”
Filma ir par ārkārtīgi sensitīvu jautājumu – cik tālu valsts un specdienestu kontrole drīkst ielauzties privātajā telpā, vai visaptveroša informācijas analīze nevar nodarīt ārkārtīgu ļaunumu, ja tās izmantošanā roku pieliek savtīgu iemeslu dēļ. Un filma ir uzņemta nu jau “tālajā” 1998. gadā. Kas tad mainījies kopš tā laika? 9/11. Londona. Jūrmalgeita. Jaunalksne un Saknītis. Vispārēja drošības paranoja ASV un Eiropā, kiberterorisma draudi, aizvien jauni likumdošanas akti, kas liek telekomunikāciju operatoriem glabāt aizvien vairāk datu par saviem klientiem. Faktiski šo filmu atkal un atkal vajadzētu rādīt visiem MK darbiniekiem un deputātiem. Ne jau velti arī mūsu pašu tīmekļa diskusiju vietā tehnika@… šis jautājums tiek visumā bieži cilāts.
Par filmu – kāds kongresmenis ir tik ļoti ieinteresēts “izdabūt cauri” labojumus likumdošanā, kas ļauj aizvien lielāku patvaļu elektroniskajā izsekošanā, ka nekautrējas šī “cēlā mērķa un Valsts drošības” vārdā nogalēt savu politisko pretinieku. Tak viena nelaime – šis gadījums tiek nejauši uzfilmēts. Un filmas kopija nonāk par to nemaz nezinošā melnādainā advokāta Robert Clayton Dean (Will Smith) iepirkumu maisiņā. Kas notiek tālāk? Tālāk pa viņu tiek bliezts ar visu NSA rīcībā esošo elektronisko arsenālu. Un ne tikai.
Beigas jau it kā laimīgas, bet …

Tradicionālais citāts:
“- What the hell is happening?
- I blew up the building.
- Why?
- Because you made a phone call.”

Rush Hour (1998)

Hronoloģiski šī filma uzņemta pirms Shanghai Noon. Skatījos gan es to pēc abām filmām un šķita, ka duets Čans – Takers (Chris Tucker) strādā labāk kā duets ar Vilsonu. Takera atveidotais policists Karters ir tik nepārspējami stulbs un iedomīgs, ka brīžiem žagas rauj. It sevišķi brīžos, kad Karters iedomājas, ka ir īsts superaģents un pie tam vēl, ka partneris no Ķīnas nezin angļu valodu. Mana mīļākā scēna – kafejnīcā ar radinieku, kur Čans tiek atstāts bārā un jauki pasveicina bārmeni “Whassup, my nigga?” :)

Citāts: This is the LAPD. We’re the most hated cops in all the free world. My own mama’s ashamed of me. She tells everybody I’m a drug dealer.