UL MIGA

Pēdējās nedēļas vadu The Office (US) zīmē. Kā cilvēkam, kas daudz laika pavadījis blakus amurikāņiem un labi zin jamo tikumus un ne tikai tikumus (esmu padziļināti iepazinis amurikāņu ofisa vadības stilu tepat Rīgā un vēl šur tur), šis seriāls man izsauc stipru personāžu atpazīstamību un līksmu grudzināšanu gandrīz katrā sērijā.

Ofisa bosu tēlo Steve Carell un pēc minētā seriāla iepazīšanas es ar mazliet citu skatu pavērtēju divas filmas - Bruce Almighty un Evan Almighty.
Vairāk gan biju pārsteigts par Steve Carell “neatpazīstamību”. Man ir slikta redzes atmiņa, īpaši slikti atceros sejas, bet ofisa boss man nu nemaz neasociējās ar šajās filmās redzēto aktieri. Tas laikam nozīmē, ka minētie kinodarbi nemaz nav tik slikti, vai ne?

Bruce Almighty

Evan Almighty

Nekādas augstās mākslas te nebūs. Tikai dažas filmas, ko vēlētos noskatīties.

Video atrodami zemāk. Lieli.

(more…)

Biju uz svinīgo pirmizrādi. Cilvēki bija sanākuši, sākumā gan ēda, gan dzēra, sevi rādīja, citus skatījās. Tad salaida visus zālē, bet izrādījās, ka var atkal iet laukā, jo gaisma dzisīs atkal pēc pusstundas. Snobi tusēja šurp turp, vienkāršā tauta pacietīgi gaidīja. Tad sākās. Divas stundas pagāja nemanāmi. Un, ja godīgi, man patika. Starp citu, filma ir pat IMDB. Re kur attiecīgas links uz “Rīgas Sargi @ IMDB“. Aizejiet, iekomentējiet, ievērtējiet ar zvaigznītēm.

Es novērtēju uz 8 no 10. Kāpēc 8? Tāpēc, ka latviešu filmām joprojām ir tāda nelāga vaina - to stāstu nemākam tā lāga izstāstīt. Bet varbūt tas tikai man tā škiet.

Man patika. Par šprotēm patika, un bez Skrastiņa tā filma būtu ievērojami patētiskāka :) Nu un par ādas mētelīti finālā bija īpaši jauki.

Papildināts: Intervija ar Jāni Reini SpotNet`ā

Tā kā man pret šo projektu (lielfilmu “Rigas sargi”) ir dziļas simpātijas, tad te būs mana fotožaba.

Iesaku iet, lai nesanāk darīšana ar sarkano vīriņu! ;-)

Pie N.R. palasījos par mājas kinozāles komplektāciju. Pastāstīšu, kā darīju es. :)

Pirmkārt jau nu katram vajadzētu noskaidrot, kas, mājās esot, ir primārais - skatīties mūziku vai klausīties kino :)
Tā kā es sevi uzskatu par vecu audiofīlu (nē, tā nav nosliece uz izvirtībām, tas ir mazliet kas cits, teiksim, mūzikas kvalitātes mīlēšana), tad man primāra bija mūzikas skanēšana mājas AV sistēmā. Stereo režīmā. Kad pienāca laiks atdot draugiem izkurtējušās senajos 80-jos gados iegādātās Peerless skandas, sāku domāt par jauna komplekta iegādi. Apbruņojos ar saviem mīļākajiem audio diskiem un devos kaitināt Rīgas HiFi un HighEnd salonu pārdevējus.
Disku komplekts bija sekojošs:

Pink Floyd: Dark Side Of The Moon (MFSL UDCD517 Original Master Recording AAD)

DIRE STRAITS: Brothers in Arms (1985, Warner, ADD)

Bize-Schedrin: Carmen Suite, в исполнении камерного оркестра “Виртуозы Москвы”, дирижер В.Спиваков (Мелодия SUCD 10-00102, 1984/1990 DDD)

Al Di Meola, John McLaughlin, Paco de Lucía: Friday Night in San Francisco (1980 SONY AAD)

TONY SCOTT: Music for Zen Meditation (1964/1995 Polygram AAD)

Kas tad mums te sanāk? Pirmkārt jau protams nav pārstāvēta vokālā mūzika. Ja neskaita Marku K un ansambli. Bet, piedod man Plasido, Lučāno un Inese, es tiešām neesmu vokālās mākslas pārmērīgs cienītājs. Ja nu tikai Makferinu - dzīvajā, operā…

Pink Floyd - katrs pats labāk zin, kā šim diskam ir jāskan, bet mani nesaista remāsterētie daudzceliņu varianti. ŠIS disks skan tieši tā, kā to vēlējās paši mūziķi un ko studijā bija spējīgs paveikt Alans Parsons.
DIRE STRAITS. Labs disks - gan gaisīgas instrumentālās pasāžas, gan mazliet “rokmūzikas”.
Spivakovs un Virtozauri. Viens no lieliskākajiem paraugiem, kā var iedabūt kompaktdiskā izcilu orķestra dinamiku kopā ar ārkārtīgi detalizētu kamerorķestra instrumentu lokalizāciju. Nerunājot jau par izcilo spektrālo dažādību - no bungām un kontrabasa līdz perkusijas grupai - trīsstūris, kastaņetes…
Ä¢itāru trio. Tikai patiesi laba akustika spējīga panākt visu trīs ģitāristu akustisko pozīciju izvietojumu telpā, un ja jūs vēl spējat dzirdēt Meolas piedurknes švīkstēšanu pret ģitāras korpusu un Pako pirkstus bungājam pa ģitāras stīgām…
Tonijs Skots. Antīks ieraksts, rakstīts uz 2 ceļu stereo lenšu magnetofona. Bet… ja ieklausās, tad dzird mūziķu elpu…

Bruņojies ar visu šo komplektu, sāku iztaujāt salonu pārdevējus. Mērķis bija sekojošs - atrast 5.1 akustikas komplektu, kura frontālās tumbas, pieslēgtas pie vidējas klases stereo pastiprinātāja (manā gadījumā tas bija mazs un smuks NAD 2 x 25W , neatceros, kurš tieši modelis) ar nelielu jaudu, sniegtu apmierinošu sniegumu audiofīla ausīm. Kad nu bija izklausītas B&W (nē, ne jau Nautilus vai 800-ā sērija, tikai 700-ā), un, ar akmens dieviņa cienīgu seju (nevar tak teikt, ka man budžets sanāk tikai vienai tumbai un vēl vadiem) iziets no attiecīgā salona (Audiostars), devos mazliet pieņemamāku cenu virzienā. Tannoy arī uzreiz atmetām, pievērsos Monitor Audio. Elkorā ir pieejamas. Tak` bronzas sērija man nepatika, Gold bija nepaceļama. Beigās paliku pie Phonar, pie tam divjoslu papīrnieces no Phonar man patika labāk, bet tās bija tikai pieejamas kā stereopāris. Rezultātā paliku pie P30S priekšai, Bipol1000 aizmugurei, Centric2S centram un AS100 basiem. AS100 gan ir vienu līniju zemāk, ar P sērijas priekšu būtu tā kā jākombinē AS1000, bet pie maniem telpu izmēriem pilnīgi pietiek arī ar AS100. Šī sērija gan nu jau ir OOP, bet interesenti var paskatīties uz aizmugures bipolārajiem skaļruņiem te. Sabs. Priekša. Centrs.
Jāsaka, ka šis komplekts mani joprojām apmierina, kaut arī brīžiem gribās noraut vadus no Pioneer 800-ās sērijas resīvera, un paklausīties parasto stereo caur kaut kādu vecu mosfetnieku vai lampu aparātu. Bet… katram taču savs, vai ne?

Piedod, man, Kaspar, ja nu tu uzskati, ka esmu baisi pārkāpis kopīraitu, tad dziesmu nekavējoši izņemšu no lapas.

Reklāma:

Dziesma

Ja Skonto stadionā lietus netraucēja baudīt koncertu pirmo reizi, tad šoreiz kaut kas pietrūka. Izcelšu tak tos momentus, kas man īsti labi patika. Pirmkārt jau lieliskais “Rocket man” aranžējums. Šādā izpildījumā - tīri episka kompozīcija. Otrkārt - bbbenī an’ ze džets. Treškārt - krokodīlroks. Nu un iepriecināja tas, ka “Candle in the wind” tika izpildīta ar oriģinālo tekstu - nevis Diānai adaptēto, bet Merilinai veltīto.

Ak jā, buņģieris Olssons, cik atceros, ar Eltonu kopā muzicē jau kopš pašiem pirmsākumiem, un ģitārētājs Davey Johnstone izrādīja, šķiet visu savu kolekciju. Dažas ģitāras jamais pat atļāvās izmantot vairākkārt. Man īpaši patik tā - ar “Captain Fantastic” atribūtiem.

Kas pietrūka? Man personīgi, lūk kas: “Someone Saved My Life Tonight”, “Blue Eyes”, Goodbye Yellow Brick Road”, nu un “Nikita” ar varēja :)

Kopumā - jauki pavadīts vakars pensionāru sabiedrībā. Labi, ne gluži pensionāru (paskatījos spogulī), bet pokemonus šovakar arēnā patiešām nemanīja…

Nelikšu zvaigznes, papagaiļus, lācīšus un ābolus, vienkārši atzīšos - man patika. Bet 2001. gadā bija labāk, ej nu zini, kāpēc. Laikam kļūstu vecs un nīgrs ;-)

Paskatījos te to filmu. Nesaprotu. Ja jau reiz mēģināja uzfilmēt kaut ko типа “Солярис” Тарковского, tad kāpēc galā sanāca kaut kāds mistrojums no “2001″, Armagedona un zombiju filmām. Armagedonā vismaz bija Makleins, tfu, Brjūss, un iešmigojuši krievu kosmonauti. Солярис, Tarkovskis un Baņonis komentārus neprasa. Līdz Karpentera filmām arī nevelk. Kopumā - slikti nav, centušies puiši, bet - kaut kas bijis par īsu…

Tiem, kam zem 30, nelasīt!

Dzeltenie Pastnieki Bildēs (86)

Kaut kur te tīmeklī uzdūros saitei uz resursu. Visiem vīriem gados, kas kaut cik vēl pieprot krievu valodu, silti iesaku. Ļoti gribētos uzzināt, kas ir šīs recenzijas autors - IMHO, viena no labākajām un saprātīgajām recenzijām, kas kādreiz uzrakstīta. Au-ū, Mazvērsīte, Vāvere, Papēdis, … ? :)
Resursā atrodama arī recenzija par albumu “Alise” , kas vairāk ir pārdomas par Latvijas mūzikas dzīvi 80-jos vispār….

PS 1987. gadā Nautilus Pompilius koncertos Maskavas Valsts universitātē man bija tas gods būt par gaismotāju :) īstais gaismotājs bija pārāk slims “pēc vakardienas” un jamo atlaida :)