BACK TO STEREO

Tiešām nezinu, vai sers Eltons iespaidojās no Oza zemes burvja, bet droši zinu, ka Bītlu panākumi konceptalbumu ziņā (tolaik) jauno un ambiciozo Eltonu iedvesmoja gan. 1973. gadā veikalu plauktos nonāk, iespējams, visslavenākais Eltona Džona albums “Goodbye Yellow Brick Road“. Faktiski – dubultalbums. Reāli – vesela slavenu singlu kolekcija. “Candle in the wind”, “Saturday Night’s Alright for Fighting”, “Bennie and the Jets”, “Funeral for a Friend/Love Lies Bleeding” un tituldziesma “Goodbye Yellow Brick Road”.

Rezultāts likumsakarīgs – albums nonāk topu pirmajās rindiņās abpus Atlantijas okeānam. Savukārt albuma vāks – nu, kāds nu ir, tāds ir, glīts, manuprāt. Tiesa, pirmais Eltona LP, kas nonāca manās rokās, bija ar vēl garāku nosaukumu un pat ekstravagantāku vāku. Bet par to – nākamajā rakstā.

The Beatles: Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band (1967, Capitol)
Design: Jann Haworth and Peter Blake (Grammy Award for Best Album Cover, Graphic Arts)

Domāju, ka šis albuma vāks bija savā ziņā rekordists. Visdārgākais, visrevolucionārākais, vispompozākais, vis, vis, …
Albums nereti tiek dēvēts par visu laiku nozīmīgāko albumu rokmūzikas vēsturē. Te gan var pastrīdēties, vai “Dark Side of the Moon” ir mazāk nozīmīgs, vai arī, piemēram, “Never Mind The Bollocks, Here’s the Sex Pistols”. Galu galā, par to var palasīties paša galvenā mūzikas žurnāla (khm) RollingStone apkopotajā visu laiku 500 nozīmīgāko albumu sarakstā.
Par pašu The Beatles albumu var visnotaļ plaši izlasīt Wikipēdijā.

Savukārt zemāk atļāvos iekopēt visu uz vāka redzamo tēlu, personu un objektu sarakstu…
(more…)

Es īsti nezinu, vai man gribētos atgriezties analogajā laikmetā. CD, DVD-A, SACD, mp3, … ir šiem formātiem savas priekšrocības. Un dzīvu skaņu jau klausāmies koncertos. Bet! (c) – ir viena lieta kas mani joprojām fascinē. Tie ir veco vinila albumu vāki. Toreiz to izmēri bija tādi, kas atļāva radīt patiesi mākslas darbu cienīgu noformējumu, un mākslinieki, mūziķi, fotogrāfi un izdevēji patiesi strādāja pie albumu noformēšanas. Bija jau arī smieklīgi un tizli vāki, bet bija daudz kā interesanta. Izmantojot savu kolekciju, internetu, gadiem krāto pieredzi, ko esmu smēlies no sava tēva, Moņa, Lapiņa J., Mārtiņa S., citiem 70-o un 80-o gadu Latvijas melomāniem, tad nu ar šodienu sākšu publicēt albumu vākus, vērtējot tos kā mākslas darbus un laikmeta liecību. Protams, ka bieži tiem ir arī papildus vēsture. Katram sava. Šodienas tēma – Abbey Road. Brīdī, kad es pats nostājos šīs ielas malā un pārgāju zebru, jutu, ka viens no ceļojumu sapņiem ir piepildīts. Paliek tikai tādi sīkumi – Great Wall, Sidnejas opera, Empire State Building, Golden Gate Bridge, galda kalns Keiptaunā u.c. ģeogrāfiski attālas vietas. Un nu – pie lietas, tas ir, vākiem.

The Beatles: Abbey road (Capitol/EMI) 1969
Vāka foto: Ian MacMillan
(c) Apple Corps Ltd.

Bītlu nozīme mūzikas vēsturē ir tik nenoliedzama, ka samērā ilgi citiem pietrūka drosmes šo simbolu izmantot, bet saņēmās tomēr:

NEW YORK CITY: Soulful Road
Chelsea, 1973
Design: Big Cigar
Photo: Ian MacMillan

RED HOT CHILI PEPPERS: The Abbey Road EP
EMI-Manhattan, 1988
Design: Abrahams Pants, Photo: Chris Clunn