UL MIGA

Par šiem te albumiem ar informāciju pilns tīmeklis. Tos vajag KLAUSĪTIES !
Izskatās tie lūk kā:

THE DOORS: Morrison Hotel (1970)

EAGLES: Hotel California (1976)

Ausīm meklējiet zemāk :)
(more…)

Gandrīz aizmirsu par LP (vinilu) runājot, stāstu arī ilustrēt :)
Lūdzu:

SWEET: Off The Record (1977)
Par SWEET (jeb THE SWEET līdz 1974. gadam) vairāk kādu citu reizi. Off The Record, kaut skaistu vāku, tomēr ir jau SWEET norieta albums…

SPINNERS: The best of (1978)
Stāsta, ka šī amerikāņu soulmūzikas grupa, kas pirmo reizi arhīvos atrodama ap gadu 1957.-o - joprojām esot dzīva un muzicējot. Lai nu kā, tas arī ir viss, ko par viņiem zinu :)

Tādā jauki saulainā dienā - desmitos no rīta aiz loga pāris grādi un līst … dažas pludmales bildes.

SUPERTRAMP: Crisis! What Crisis? (1975)
Faktiski jau drīzāk vides aizsardzībai veltīts vāciņš.

FLASH AND THE PAN (1979)

Teiciens “Flash and the pan” nozīmē kaut ko, kas sākās ar lielu troksni, bet ne ar ko nebeidzās. Senos laikos tam bija burtiska nozīme. Musketēs (senos šaujamieročos) patiešām bija “pan” - gan ne panna, bet tāds kausveidīgs iedobums. Nu un ja tajā iebērtais šaujampulveris uzliesmoja, bet lodi tā arī pa stobru laukā nedabūja, tad tāds “flash in the pan” vien sanāca.
‘Diemžēl arī grupai tāds pat liktenis vien bija. Neatceros nevienu izcilu šīs grupas skaņdarbu. Flash and the Pan bija Australian New Wave group kuru septiņdesmito gadu beigās dibināja Harry Vanda un George Young, abi bijušie grupas Easybeats dalībnieki. Toties dažas citas George Young kompozīcijas radio ēterā skan joprojām, piemēram (dziesma - izpildītājs)
# “Friday On My Mind” - The Easybeats (1966) Aust #1, UK #6, vēlāk David Bowie arī to ir pamanījies ieskaņot. Citi slavenākie dziesmas “koverotāji” ir Gary Moore, Peter Frampton, Richard Thompson
# “Good Times” - The Easybeats, vēlāk arī INXS
# “Love Is In The Air” - John Paul Young (1978) Aust #2, US #7, UK #5
# “Walking In The Rain” - Flash and the Pan, vēlāk arī Grace Jones
(more…)

Septiņdesmitie gadi bija laiks, kad UFOloģija, NLO tēmas, kosmoss, šatli u.c. tēmas bija ārkārtīgi populāras. Tas nepagāja garām arī manis apskatītajai tēmai - albumu vāki.

UFO: Phenomenon (1974)
1973. gadā grupai UFO pievienojas Michael Schenker (ex-Scorpions, vēlāk dibina pats savu grupu - MSG jeb Michael Schenker Group). Tad arī tiek ierakstīts šis albums, kas skaitās viens no Heavy Metal (to laiku izpratnē) stūrakmeņiem.

ELECTRIC LIGHT ORCHESTRA: Out Of The Blue (1977)
Iespējams, ka viens no visu laiku populārākajiem ELO albumiem. Teju visas dziesmas tajā bija singlu topos - piemēram, “Turn to Stone“, “Sweet Talkin’ Woman“, “It’s Over“, “Mr. Blue Sky“, and “Wild West Hero“. Grupa pēc šī albuma iznākšanas devās koncerttūrē, kas turpinājās 9 mēnešus un tās laikā sniedza 92 koncertus, un, protams, skatuves noformējumā bija izmantos milzīgs uz albuma vāka redzamā NLO makets.

WINGS: Back To The Egg (1979)
Es uzskatu, ka labākais Pola Makartnija un Wings albums ir “London Town (1978)”. Tomēr mūzikas kritiķi arī nākošo disku novērtēja visnotaļ atzinīgi, kaut tam nebija tik lielu komerciālu panākumu. Toties der atcerēties dažas citas lietas. Piemēram, kompozīciju “Rockestra Theme” and “So Glad To See You Here” ierakstā piedalījās “daži” Pola draugi. :) Pete Townshend no The Who , David Gilmour no Pink Floyd un John Paul Jones, John Bonham no Led Zeppelin.

DEPECHE MODE: A Broken Frame (1982)

1982. gadā jau biju pazīstams ar Ultravox, Visage, Yellow Magic Orchestra, Human League un citām elektroniskā jaunā viļņa grupām. Šis DM albums likās interesants, jo bija mazliet tā kā optimistiskāks, tā kā melodiskāks. Dažas dziesmas no albuma ir dzirdamas vēl šobrīd, piemēram “Leave In Silence“, vai “See You“, vai, piemēram “The Meaning Of Love“. Pēc šī albuma iznākšanas Vinss Klārks aiziet no DM, lai divus diskus duetā ar Alison Moyet ierakstītu ar YAZOO vārdu, pēc tam izveido duetu ERASURE.

MIDNIGHT OIL: Diesel And Dust (1988)
Pat ja vokālists Peter Garrett nepievērstos politikai, vai arī, par spīti tam, manas siltās jūtas pret MO nekas nevarētu mainīt. MO ir kārtējais pierādījums tam, ka Austrālijā IR kārtīga mūzikas kultūra. Un par to liecina ne tikai Sidnejas operas ēka :)
Ak jā, atgādināšu: Midnight Oil nāk no angļu valodas teiciena “To burn the midnight oil”, kas nozīmē - strādāt vai kaut ko darīt vēlu naktī.

SPARKS allaž ir bijuši tādi kā muzikālie huligāni. Gan sākumā - 70-jos gados, kad viņi brīvi interpretēja glam-rock stilu, gan vēlāk, sadarbībā ar Giorgio Moroder, gan pēc tam, pāraranžējot paši savas dziesmas orķestrim. Arī albumu vāki ir gana jauki. manuprāt :)

SPARKS: Propaganda (1974)

SPARKS: Indiscreet (1975)

SPARKS: Kimono My House (1974)

Abi albumi savu nosaukumu guvuši no mēmā kino klasiķu Marx Brothers filmām. Dziesmas no šiem LP spēj nodungot gandrīz katrs QUEEN cienītājs. Albumu dizains ir gandrīz tikpat askētisks kā THE BEATLES t.s. “Baltais albums”.

QUEEN: A Night At The Opera (1975)
Art Direction - David Costa

QUEEN: A Day At The Races (1976)
Art Direction - David Costa

Un vēl - uz visu QUEEN albumu vākiem līdz pat 1980. gada LP “The Game” greznojās īstam rokmūziķim pašsaprotams lepns uzraksts “NO SYNTHESIZERS!” :)

Lou Reed: New Sensations (RCA, 1984)
Art & Photo: Warin Abbott

KRAFTWERK: Computer World (Warner, 1981)

Al Cooper: I Stand Alone (Columbia, 1969)
Design: Bob Cato, John Berg, Al Cooper
“Liberty”by Sandy Speiser & Don Hunstein

SUPERTRAMP: Breakfast in America (A&M 1979)
Design: Mickey Haggerty
Concept & Art Director: Mike Doud

Supertramp man joprojām šķiet interesanta grupa - Hodžsona falsets kopā ar šūpīgi-pulsējošajām taustiņdēļu ritma struktūrām grupas skanējumu padarīja momentāli atpazīstamu un interesantu.
(more…)

ELTON JOHN: Captain Fantastic and the Brown Dirt Cowboy (1975, MCA)

Pats pirmais Sera Eltona Džona albums, ko turēju rokās visā tā krāšņumā mani tolaik iespaidoja … visnotaļ. Šķiet, ka vēl ir saglabājusies rūtiņklade, kurā ar drebelīgu septītklasnieka roku pārrakstīti albuma iekšvākā atrodamie dziesmu teksti. Kā jau lielākā daļa 70-o gadu Eltona dziesmu ar Bernie Taupin tekstiem — tie likās interesanti, un inteliģenti, un aizgrābjoši. Bez tam tolaik nebija (man nebija) ne mazākās sajēgas par Eltona seksuālo orientāciju (kas man gan arī šobrīd ir dziļi vienaldzīga), un tā bija viena no pirmajām rietumos spiestajām vinila platēm, ko vispār turēju rokās. Pati pirmā, lai cik tas dzīvaini nebūtu, bija King Crimson - ja nemaldos, Islands, bet — ne tad man tā patika, ne arī vēlāk esmu fenojis par Fripa daiļradi. Cienīt cienu, bet neaizgrābj… Laikam albuma vāks nepatika… Toties dažas dziesmas no fantastiskā kapteiņa varu klausīties vēl un vēl un joprojām :)

(more…)