Svētdienas Top Gear demonstrēja policijas reklāmu, kas izvietota uz autobusiem Hempšīrā (UK). Viss jau būtu jauki, ja ne izpūtējs. Pareizāk sakot, aptuvenā vieta, KUR tas izpūtējs atrodas. Attiecībā pret attēlu. Autobusam kā tādam izpūtējs, protams, ir tur, kur tam jābūt.
Biju uz svinīgo pirmizrādi. Cilvēki bija sanākuši, sākumā gan ēda, gan dzēra, sevi rādīja, citus skatījās. Tad salaida visus zālē, bet izrādījās, ka var atkal iet laukā, jo gaisma dzisīs atkal pēc pusstundas. Snobi tusēja šurp turp, vienkāršā tauta pacietīgi gaidīja. Tad sākās. Divas stundas pagāja nemanāmi. Un, ja godīgi, man patika. Starp citu, filma ir pat IMDB. Re kur attiecīgas links uz “Rīgas Sargi @ IMDB“. Aizejiet, iekomentējiet, ievērtējiet ar zvaigznītēm.
Es novērtēju uz 8 no 10. Kāpēc 8? Tāpēc, ka latviešu filmām joprojām ir tāda nelāga vaina - to stāstu nemākam tā lāga izstāstīt. Bet varbūt tas tikai man tā škiet.
Man patika. Par šprotēm patika, un bez Skrastiņa tā filma būtu ievērojami patētiskāka :) Nu un par ādas mētelīti finālā bija īpaši jauki.
Papildināts: Intervija ar Jāni Reini SpotNet`ā
Tā lūk izskatījās avīze SPORTS. Gaulu galā, pēc iepriekšējā ieraksta publicēšanas iedomājos, ka krievu valodā lasa nebūt visi. Te nu var iepazīties ar daiļrunas paraugu latviski.
Tiem, kas māk lasīt krieviski, un laikam tiem, kam pāri trīsdesmit (ja ne četrdesmit). Šajā dienā tieši biju no rīta sagaidīt vilcienu no Rīgas, ar kuru pavadone man atveda paciņu ar rupjmaizi. Atgriezies Alma Mater, sajutu, ka kaut kas nav lāga, un ap pusdienas laiku tad arī tika pavēstīta Briesmīgā Ziņa. Доргой Товарищ Л.И.Брежнев vairs nebija kopā ar mums.
Pirms dažām dienām iegādājos divus Normunda Skauģa maizes ceptuves “Lāči” jaunākos produktus.
Šīs pārdomas un zemāk rakstītais nav jāuztver ne kā reklāma, ne arī kā latvietim raksturīgā zūdīšanās.
Tātad, sāksim ar Fit-Life maizi.
Maizes ceptuve „Lāči†sadarbībā ar Mārtiņu Rubeni piedāvā jauno Fit - Life maizi.
Fit- Life maizes sastāvdaļas ir īpaši sabalansētas, lai cilvēka organisms tās viegli pārstrādātu un maksimāli uzņemtu tam nepieciešamās uzturvielas un darbotos kā dabīgs spēka un enerģijas avots.
Lai ik riecienam piešķirtu īpaši augstu uzturvērtību maize tapusi no rudzu un savvaļas kviešu (Eiropā pazīstami kā Dinkel kvieši) miltiem, klāt pievienojot savvaļas kviešu graudus, kas maizi uzglabājot nesacietē, un dažādas vērtīgas sastāvdaļas : ciedru riekstus , saulespuķu un ķirbju sēklas, auzu pārslas, burkānus un sarkano palmu eļļu.
Jāsaka, ka maize IR garšīga. Tomēr, lai arī atļaujos regulāri (ne vienmēr un ne tikai) iegādāties Daugavas piena produktus, šī maize nekad nekļūs par regulāru manas ēdienkartes sastāvdaļu. Jo es nevaru atļauties maksāt Ls 1.15 (veikalā SKY&More) par 4 (četrām) nepilnu centimetru biezām un pusplaukstas izmēra maizes šķēlītēm. Secinājums - palieku pie to pašu “Lāču” “īstās rupjmaizes”.
Lai sanāktu komplekts, nopirku arī “īsto” baltmaizi.
Maizes ceptuve „Lāči†šovasar visus patiesu un īstu vērtību cienītājus pārsteidz ar ilgi gaidīto â€Īsto baltmaiziâ€- bez uzlabotājiem, gatavota ar ieraugu, no augstākā labuma kviešu miltiem ,saldkrējuma sviesta un piena, cepta klona krāsnī, tā iegūstot tās neatkārtojamo garšu un smaržu.
Ziniet, laikam es jau esmu kļuvis par tipisku XXI gadsimta pilsētnieku, bet man negaršoja tā īstā baltmaize. Nebija balta un nebija pufīga… Ja man gribas stingrāku gaišo maizi, izvēlos ciabatu vai lavašu, bet kad nu man kaut kas jāpaliek zem ikru kaudzītes (khe khe), tad gribu īstu baltu franču bageti vai ko līdzīgu.
Arī turpmāk Lāču īstās rupjmaizes piekritējs,
Jūsu
UL
Ja Google kartes būtu apguvušas Gruziju, varētu salikt norādes uz šiem miestiem, kuros aug attiecīgās šķirnes. Tagad atliek tikai salikt apskatei antīkas etiķetes…
Radio visu laiku stāsta kaut ko par salizturīgajiem maisījumiem un to, ka večiem vajag iedvesmu, lai trepes mūrētu septembrī. Tad nu te mazs gabaliņš iedvesmai no manis. Celtniecības tēma tak ir, galu galā…
Nopirku SKY & MORE vakariņu tiesu gatavo ēdienu nodaļā. Kastīte Nr.2, nu un tur iekšā šis tas silts un garšīgs. Ierados mājās. Paņēmu smuku, baltu, lielu šķīvi no ALAN DEKO. Iekrāvu šķīvī pusi no kastīnes Numur Divi satura. Paņēmu dakšu un nazi. Aizgāju līdz ēdamistabai. Turot nazi labajā rokā un dakšu kreisajā, noēdu porciju. Sajutu mazuma piegaršu. Aizgāju atpakaļ uz virtuvi. Ieliku atlikušo Kastītes Numur Divi saturu Smukajā Baltajā Šķīvī. Atgriezos ēdamistabā. Un tad mani sāka mocīt jautājums - “Kāda vella pēc es vienkārši nepaņēmu to plastmasas Kastīti Numur Divi, un, ērtības labad, karoti, un, zvilnēdams pie televizora, to visu neiegrābu barības vadā?”
Laikam audzināšana vainīga.
… digitalizējot pagātnes mantojumu, atradu šādas. Nu, kurš vēl atceras Picca TV ? Un Dooles spēles - 2×2 un Lampu drudzi?
Lūk, šÅs dzērienus, kaut dažreiz ir sanācis arī lietot, sapratis neesmu nekad. Garantēju - klepus zāles ir garšīgākas, tas kā likts. Protams, šie pa galvu dod (atšķirībā no klepus zālēm), bet tad jau labāk parasto degvīnu (šnabi) ar kādu saldu sulu …
Bet nu tas ģerbonis uz Streļeckaja etiķetes!!!
