Piedod, man, Kaspar, ja nu tu uzskati, ka esmu baisi pārkāpis kopīraitu, tad dziesmu nekavējoši izņemšu no lapas.
Reklāma:
Archive for: ‘October 2007’
Instrukcija drošai uztveršanai
Tas protams nekādi neskar ne ciparu TV, ne serves uztveršanu attiecīgā sporta veidā. TAS ir rakstīts tajos laikos, kad radio raidīja garajos viļņos, nebija nekādu ef-em, un uztveršanai bija vajadzīga starp divām priedēm izvilkta antena …
Antenas pievada ievadīšanai istabā caur ēkas sienu vai loga rāmi jālieto caurvada izolātors. Pie tam jāraugās, lai pievads pie izolātora pienāktu labi slīpi, pretējā gadījumā negaisa laikā zibens, reizēm meklēdams taisnāko ceļu, lec no pievada uz izolātora metāla daļām un apdraud visu ēku.
Negaisam tuvojoties, antena jāiezemo ar iezemošanas pārslēgu. Pārslēgs jāiekārto pie pašiem antenas un zemes vadiem; ja šie vadi iet gar viegli degošu materialu, koku vai tapetēm, visa iekārta jāuzmontē uz porcelāna rullīšiem. Pārdegs nepieciešams arī tad, ja lieto automātisko zibens aizsargu, jo tas nespēj novadīt strāvas, kādas rodas, ja zibens iesper antenā. Beidzot klausīšanos un pērkona laikā antena katra reizi jāsavieno ar zemi, pārslēdzot pārslēga svira uz leju.
Visi konstruktīvie sīkumi redzami zīmējumā.
Reklāmas delikatešu vakars
Visas šīs reklāmas atrodamas Latvijas Radiofona izdevumā “Latvijas Vilnis”, 1940. gads. Dažas ir joprojām tīri vai achtuālas.
Bruņinieks tīģera ādā
16. gadsimtā ļoti ienesīga bija tirdzniecība ar vīnu. Holandieši bija tā laika labākie komersanti, kuri Francijas vīnu transportēja uz daudzām pasaules valstīm. Dažkārt šī produkcija, temperatūras un ilgstoša ceļojuma ietekmē zaudēja savas garšas īpašības. Holandiešiem jau no seniem laikiem bija pazīstams destilācijas process un tāpēc tie izdomāja, ka vīnu daudz ērtāk būtu transportēt atdalot no tā ūdeni. Izmantojot destilācijas procesu, holandieši ieguva vīna koncentrātu, kura transportēšana aizņēma daudz mazāk vietas un ilgstoša ceļojuma laikā dzēriens nebojājās. Destilācijas iznākumu viņi nosauca par „dedzināto vīnu†jeb “bradwijn” no kā arī ir cēlies vārds „brendijsâ€. Nokļūstot galapunktā holandieši koncentrātu atšķaidīja ar ūdeni un atkal ieguva vīnu. Anglijas un Francijas kara rezultātā, vīna tirdzniecība strauji samazinājās. Dauzi vīna koncentrāti, ilgstoši tika turēti ozolkoka mucās, gaidot labāku komerciālu laiku. Kad tirgonis pēc laika nobaudīja šo vīna koncentrātu, viņš konstatēja, ka dzēriens ir palicis tumšāks, alkohola saturs bija samazinājies un dzērienam bija parādījies īpašs aromāts un pavisam cita garša. Tā arī sākās brendija ražošana.
Apmēram 1701. gadā Francijas dienvidrietumos, Konjaka pilsētas apkārtnē sāka dibināties daudzas tirdzniecības kompānijas (starp citu daudzas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām). Pateicoties Anglosakšiem, strauji attīstījās tirdzniecības apjomi, kā rezultātā ļoti populāra kļuva Konjaka pilsēta un tās apkārtnē ražotais brendijs. 1778. gadā tika parakstīta komerciāla vienošanās starp Angliju un Franciju, kas paredzēja būtiskas brendija, muitas nodokļu atlaides. Pateicoties šim līgumam brendija ražošana uzņēma milzīgus apgriezienus. Brendiju ražoja visā Francijā, tomēr pats labākais tika radīts Konjaka pilsētas apkārtnē.
Drīzumā iestājās krīze. Pēc Ludvigķa XVI nāves pret Franciju vērsās daudzas Eiropas valstis. Brendija eksports samazinājās par 60 %, gada laikā. Taču pateicoties Napoleona kara gaitām, drīzumā katrā viņa iekarotajā valstī zināja par šo lielisko dzērienu. Uzskata, ka tieši Napoleons brendiju nosauca par godu Konjaka pilsētai, kuras apkārtnē tas tika ražots.
1860. gadā parādījās ideja, ka konjakam ir jāpaliek par visas pasaules īpaši pazīstamu dzērienu un tāpēc tika nolemts dzērienu pildīt stikla pudelēs ar etiķeti nevis mucās kā to darīja agrāk. Apmēram tajā pašā laikā sākās zinātniskais darbs lai konstatētu kas ir tie faktori, kāpēc tieši Konjaka pilsētas apkārtnē sanāk visideālākais dzēriens. Tā laika ģeologs Kokans (Coquand) pierādīja likumsakarību kas būtiski ietekmēja konjaka kvalitāti. Viņš konstatēja, ka viegli kaļķainā augsne, kāda ir konjaka pilsētas apkārtnē, brīnišķīgi regulē mitruma daudzumu un tieši ietekmē vīnogulāja ražu, kas gala rezultātā atsaucas uz dzēriena kvalitāti. Šis augsnes tips tiek dēvēts par „Champagne†un tā ir samērā līdzīga ar Champagne reģiona augsnei, kas atrodas Francijas ziemeļos. Ja godīgi, ģeologs faktus atklāja pavisam nejauši, piedaloties dzelzceļa celtniecībā.
1890. gadā gandrīz visus vīnogulājus iznīcināja kukaiņi parazīti. Konjaka ražošanā iestājās pilnīga krīze. Tikai 20 gadsimta sākumā atdzima konjaka ražošana.
1909. gadā Francijas valdība izdeva dekrētu par konjaka kvalitātes kontroli (AOC – Appellation d’Origin Controlee).
1936. un 1939. gadā Francijas valdība izdeva dekrētus, kas noteica labvēlīgo teritoriju (saīsinājumā CRU – jeb augstas klases augsni), kurā var tikt ražots dzēriens ar nosaukumu „konjaksâ€. Šī teritorija aizņem 80 000 h.
1972. gadā tika pieņemti termini, kas norāda konjaka vecumu.
(no www.bar.lv)
Arī gruzīnu brendiju, jeb, ieraduma pēc – konjaku klāstā labāki skaitījās tie, kas pudelēs pildīti tieši Tbilisi, un uz kuru etiķetēm bija lieliem burtiem rakstīts SAMTREST. Šodien grafisks – vēsturisks ieskats dažos populāros Gruzijas produktos.
No riekstuskaldāmā līdz sensorausij
Nesen blogos sāka parādīties vairāki ķēdes spami – kāds ir mans rakstāmgalds, kādi man bijuši mobilie… Mēģināju atcerēties arī es savu mobiltelefonu kolekciju, kas bijusi lietošanā vismaz pāris dienas. Viegli nenācās. Bez sīkākiem aprakstiem, te būs bildītes. Ja nu sanāks laiks, būs arī apraksti :)
Patlaban lietojamie: Nokia E60 (primārais), Samsung U600 (ceļojumu, otrai simkartei)
Rodas tāda sajūta, ka desmit gados nemaz TIK daudz nav bijis, tiesa, daži telefoni manā lietošanā pabija tikai nedēļu vai divas, un tika pārdoti-uzdāvināti. Dažiem nepatika ergonomika, citiem – svars vai izmēri… Rekordisti ir Siemens S25, Nokia 6230 un Nokia E60. Noteikti katrs vairāk kā gadu, S25, iespējams, pat divus, un E60 nu jau vismaz pusotru…
diskrētais nabaga latvieša prieks
Jeb – liela bauda par mazu naudu. Šoreiz – biznesa klase par ekonomiskās klases biļetes cenu. Lieta tāda, ka katrā lidmašīnā ir dažas ērtākas vietas, konkrēti šīs ir NN rinda (rindas numuru neteikšu merkantīlu apsvērumu dēļ) krievu(padomju) ražotajās lidmašīnās TU-154. Tā kā rinda NN atrodas tieši pie avārijas izejas, tad rindas NN-1 lidmašīnā nemaz nav, ir tikai rinda NN-2, un tas nozīmē, ka, mīļi pie reģistrācijas palūdzot iedalīt vietu rindā NN, iegūstam tik daudz vietas kājām, cik pat biznesa klasē nespīd!
Izlases, atlasītais, izlasītais ?
Короче, Отборный. Vēl viena smuka, zeltā spīdoša konjaka etiķete no astoņdesmitajiem. Garšu, goda vārds, neatceros.
Sit mani vēl vienu reiz`
Neteikšu, ka ļoti aizraujos ar citos blogos sasēņoto pārpublicēšanu, bet šo saiti nevarēju ignorēt.
Mīkstais armēņu graķītis
Armēņu konjaki tika slavēti par savu mīksto garšu, vismaz gludāku un maigāku kā gruzīnu un noteikti – kā azerbaidžāņu. Protams, tautai galvenokārt bija pieejami 3* , retāk 5* konjaki, šādi te – pavisam reti.
Maza piezīme. Ja vērīgi ieskatās etiķetē, tad redzams, ka pudelēs konjaks ticis pildīts Maskavā, nevis Erevānā. īstenie feinšmekeri uzskatīja, ka Maskavā pudelēs salej vells zin` ko, un svētku galdu vislabāk rotāja no Armēnijas vests konjaks местного розлива. Tiesa, arī šim, Maskavā pildītajam, nebija ne vainas. Cena – 20 rubļi. Vidēja laboranta alga tolaik bija 90 – 110 rubļi mēnesī… Studenta stipendija – 40 rubļi.
Retro attack!
Teksts te gandrīz lieks. Lielupe pie Valteriem, Stāmerienas pils un Latvijas PSR Operas un baleta teātris.
(J.Poiša foto)
(N.Lauča foto)
(L.A.Raskina krāsu foto)