UL MIGA

Kārtējā reklāma, 1940.gads

Lūk kāda reklāma, 1940. gads.

Pie N.R. palasījos par mājas kinozāles komplektāciju. Pastāstīšu, kā darīju es. :)

Pirmkārt jau nu katram vajadzētu noskaidrot, kas, mājās esot, ir primārais - skatīties mūziku vai klausīties kino :)
Tā kā es sevi uzskatu par vecu audiofīlu (nē, tā nav nosliece uz izvirtībām, tas ir mazliet kas cits, teiksim, mūzikas kvalitātes mīlēšana), tad man primāra bija mūzikas skanēšana mājas AV sistēmā. Stereo režīmā. Kad pienāca laiks atdot draugiem izkurtējušās senajos 80-jos gados iegādātās Peerless skandas, sāku domāt par jauna komplekta iegādi. Apbruņojos ar saviem mīļākajiem audio diskiem un devos kaitināt Rīgas HiFi un HighEnd salonu pārdevējus.
Disku komplekts bija sekojošs:

Pink Floyd: Dark Side Of The Moon (MFSL UDCD517 Original Master Recording AAD)

DIRE STRAITS: Brothers in Arms (1985, Warner, ADD)

Bize-Schedrin: Carmen Suite, в исполнении камерного оркестра “Виртуозы Москвы”, дирижер В.Спиваков (Мелодия SUCD 10-00102, 1984/1990 DDD)

Al Di Meola, John McLaughlin, Paco de Lucía: Friday Night in San Francisco (1980 SONY AAD)

TONY SCOTT: Music for Zen Meditation (1964/1995 Polygram AAD)

Kas tad mums te sanāk? Pirmkārt jau protams nav pārstāvēta vokālā mūzika. Ja neskaita Marku K un ansambli. Bet, piedod man Plasido, Lučāno un Inese, es tiešām neesmu vokālās mākslas pārmērīgs cienītājs. Ja nu tikai Makferinu - dzīvajā, operā…

Pink Floyd - katrs pats labāk zin, kā šim diskam ir jāskan, bet mani nesaista remāsterētie daudzceliņu varianti. ŠIS disks skan tieši tā, kā to vēlējās paši mūziķi un ko studijā bija spējīgs paveikt Alans Parsons.
DIRE STRAITS. Labs disks - gan gaisīgas instrumentālās pasāžas, gan mazliet “rokmūzikas”.
Spivakovs un Virtozauri. Viens no lieliskākajiem paraugiem, kā var iedabūt kompaktdiskā izcilu orķestra dinamiku kopā ar ārkārtīgi detalizētu kamerorķestra instrumentu lokalizāciju. Nerunājot jau par izcilo spektrālo dažādību - no bungām un kontrabasa līdz perkusijas grupai - trīsstūris, kastaņetes…
Ä¢itāru trio. Tikai patiesi laba akustika spējīga panākt visu trīs ģitāristu akustisko pozīciju izvietojumu telpā, un ja jūs vēl spējat dzirdēt Meolas piedurknes švīkstēšanu pret ģitāras korpusu un Pako pirkstus bungājam pa ģitāras stīgām…
Tonijs Skots. Antīks ieraksts, rakstīts uz 2 ceļu stereo lenšu magnetofona. Bet… ja ieklausās, tad dzird mūziķu elpu…

Bruņojies ar visu šo komplektu, sāku iztaujāt salonu pārdevējus. Mērķis bija sekojošs - atrast 5.1 akustikas komplektu, kura frontālās tumbas, pieslēgtas pie vidējas klases stereo pastiprinātāja (manā gadījumā tas bija mazs un smuks NAD 2 x 25W , neatceros, kurš tieši modelis) ar nelielu jaudu, sniegtu apmierinošu sniegumu audiofīla ausīm. Kad nu bija izklausītas B&W (nē, ne jau Nautilus vai 800-ā sērija, tikai 700-ā), un, ar akmens dieviņa cienīgu seju (nevar tak teikt, ka man budžets sanāk tikai vienai tumbai un vēl vadiem) iziets no attiecīgā salona (Audiostars), devos mazliet pieņemamāku cenu virzienā. Tannoy arī uzreiz atmetām, pievērsos Monitor Audio. Elkorā ir pieejamas. Tak` bronzas sērija man nepatika, Gold bija nepaceļama. Beigās paliku pie Phonar, pie tam divjoslu papīrnieces no Phonar man patika labāk, bet tās bija tikai pieejamas kā stereopāris. Rezultātā paliku pie P30S priekšai, Bipol1000 aizmugurei, Centric2S centram un AS100 basiem. AS100 gan ir vienu līniju zemāk, ar P sērijas priekšu būtu tā kā jākombinē AS1000, bet pie maniem telpu izmēriem pilnīgi pietiek arī ar AS100. Šī sērija gan nu jau ir OOP, bet interesenti var paskatīties uz aizmugures bipolārajiem skaļruņiem te. Sabs. Priekša. Centrs.
Jāsaka, ka šis komplekts mani joprojām apmierina, kaut arī brīžiem gribās noraut vadus no Pioneer 800-ās sērijas resīvera, un paklausīties parasto stereo caur kaut kādu vecu mosfetnieku vai lampu aparātu. Bet… katram taču savs, vai ne?

Vēl dažas reklāmas no 1940. gada. Līdz okupācijai vēl pāris mēneši…

Izdevuma vāks tad nu ir apskatāms, tur minēts i` autors, i` izdevējs, i` izdošanas gads. Zemāk daži citāti.

Tautas dzīvā spēka sekmīgu pieaugumu stipri traucē arī dažādi ideoloģiski noskaņojumi, kā saviešu emancipacijas idejas, materialisma, marksisma un citu līdzīgu negatvivu ideoloģiju izplatīšanās.

Viens no ļoti svarīgiem dzimstības samazināšanās iemesliem ir seksualās morales sabrukums, kas pēckara gados novērojams gandrīz visās kulturas zemēs.

Jācenšas nostiprināt ģimenes dzīvi, ierobežojot to precēto sieviešu nodarbināšanu ārpus mājas, kuras materialie apstākļi uz to nespiež.

Nepieciešama taisnīgāka ģimenes nastu izlīdzināšana, tālāk izveidojot nodokļu sistemu, starp citu, paaugstinot nodokļu nastu neprecētiem vīriešiem un sievietēm.

Vispār šī brošura ir interesanta lasāmviela, dažas atziņas (šeit ar nodomu necitētas) joprojām tiek bieži muļļātas dažādu partiju PR kampaņās. Iespējams, protams. :)

Ievads
Liķieri ir dzērieni ar alkohola saturu virs 15 %, kuri radīti izmantojot dažādu veidu destilātus, harmoniskā savienojumā ar izejvielu, kura piešķir dzērienam garšu un aromātu, papildinot visu ar cukuru. Dažkārt cukura vietā tiek izmantots medus, karamele vai citi saldinātāji. Lielākā daļa pasaules liķieru satur ne mazāk kā 100 gr. cukura uz 1 litru šķidruma, bet cream liķieri ne mazāk kā 400 gr cukura uz 1litru šķidruma. Gandrīz visi pasaules liķieri ir izteikti diģestīva dzērieni, kurus pasniedz tikai pēc maltītes.

Liķieru vēsture
Uzskata, ka pirmos liķierus XI gadsimtā, kā medicīnisku mikstūru, pagatavoja Rietumeiropas mūki. Pastāvīgu eksperimentu rezultātā, mūki centās radīt jaunības eliksīru un citas ārstnieciskas mikstūras. Tā kā daudzas no tām bija smērā rūgtas, mūki pievienoja tām medu. Sākotnēji liķierus pagatavoja izmantojot vīnu. Tā laika labākos liķierus ražoja Francijā un Itālijā. Drīzumā liķieru gatavošanas metodi pārņēma Holandieši (starp citu, šīs valstis vēl joprojām ir līderi liķieru ražošanā). Līdz mūsdienām, no tā laika liķieriem ir nonākuši tādi kā „Arquebuse de Fermitage”, „Elixir Vegetal” un „Eau de Melisse”. Katram ražotājam bija sava slepena liķiera recepte, kura pārgāja no paaudzes paaudzē. XII gadsimtā Francijā alkoholiskos dzērienus varēja ražot tikai mūki, bet Holandē jau tika ražoti pirmie komerciālie liķierīši. Kad Eiropas kolonisti okupēja kārību jūras salas, tika atklāta pomerance (rūgts apelsīnu paveids). Šiem augļiem piemita bagātīgs aromāts un tāpēc tie tika izmērcēti alkoholā un destilēti. Rūgto garšu slāpēja ar cukuru, kā rezultātā radās pasaulē populārais liķieris Curaçao. XVII gadsimtā liķieri oficiāli tika atzīti karaļu galmā. Tos lietoja galvenokārt tikai augstākā sabiedrība. Parādoties Eiropā cukurniedrēm un dažādām eksotiskām garšvielām, uzlabojās arī liķieru kvalitāte. Nepatīkamais zāļu aromāts un garša tika noslāpēti, kā rezultātā palielinājās dzēriena pārdošanas apjomi. Sākotnēji liķieriem bija latīnisks nosaukums „Museum”. XIX gadsimtā iestājās liķieru baudīšanas zelta ēra. Tad arī radās, pasaulē populārākie liķieri tādi kā Cointreau, Chartreuse, Grand Marnier, Galliano, Bénédictine D.O.M. un citi.

Liķieru ražošana
Visi pasaules liķieri sastāv no:
1) Alkoholiskās bāzes - vīna, vodkas, džina, ruma, tekilas, viskija, brendija, konjaka un citiem destilātiem.
2) Garšas produkta - ogām, augļiem, kafijas, tējas, piena, olām, zālaugiem un garšvielām, dažādu produktu miziņām, saknēm, kakao, riekstiem un citām garšu veidojošām izejvielām.
3) Cukura, medus vai cita saldinātāja.

Pastāv divi liķieru pagatavošanas pamatveidi:
Pirmais veids - dažādu augļu, ogu, zālaugu vai citu izejvielu mērcēšana dažādu veidu destilātos (biežāk graudu spirtā vai brendijā), kura ilgst vairākus mēnešus. Pēc tam dziru filtrē, atšķaida ar destilētu ūdeni un pievieno cukuru, medu un citas slepenas garšvielas.
Otrs veids - dažādu augļu, ogu, zālaugu vai citu izejvielu mērcēšana, dažādu veidu destilātos (biežāk graudu spirtā vai brendijā), kura ilgst tikai nedēļu vai pāris stundas. Pēc tam šo dziru destilē, vienu reizi, speciālās destilācijas iekārtās „patent still”. Dzēriena ražošanā izmanto destilācijas procesa vidējo tecējumu tā saucamo „sirdi”, kurai pievieno cukuru, kā arī citas slepenas garšvielas un atšķaida ar ūdeni līdz vajadzīgajam stiprumam. Augstas klases liķierus mēdz izturēt koka mucās. Dažkārt liķieru ražošanu veic apvienojot abas metodes.

Liķieru iedalījums un to pasniegšana
Stiprie - ar alkohola saturu no 35 - 50 %.
Vidēji stiprie - ar alkohola saturu no 25 - 30 %.
Vājie (cream) - ar alkohola saturu no 15 - 25 %. Šie liķieri var būt radīti izmantojot piena produktus un tie var būt nedaudz saldāki par pārējiem. Dažkārt šos liķierus mēdz dēvēt par deserta liķieriem.

Liķieriem iespējamas trīs kvalitātes kategorijas:
Galda liķieri - liķieri, kura pamatā ir vienkāršs destilāts bez dvēseles.
Kvalitatīvi liķieri ir liķieri, kura pamatā ir augstas kvalitātes destilāts bez dvēseles. Šie liķieri var būt nedaudz izturēti koka mucās un pildīti savdabīgās pudelēs. Receptes šāda veida liķieriem var būt vairākus simtus gadus vecas.
Augsti kvalitatīvi liķieri - liķieri, kuru ražošanā izmanto iepriekš koka mucās izturētus dzērienus (vīnu, konjaku, viskiju un līdzīgus). Liķieri vienmēr tiek pildīti neatkārtojamās pudelēs, kuras ir aiztaisītas ar korķa koku. Receptes liķieriem var būt vairākus simtus gadus vecas.

Ķiršu liķieri
Parasti tie ir vienkārši galda liķierīši, kurus ražo daudzas kompānijas.
Cherry Brandy liķieris
Šis liķieris radīts izmantojot augstas klases ķiršu ekstraktu, savienojot to ar brendiju. Liķierim piemīt izteikts ķiršu aromāts ar mandeļu niansīti un maiga, nedaudz savelkoša garša. Alkohola saturs šajos dzērienos ir no 24-35%. Uzglabāšanas temperatūra ir +16 +18. Pasniegt varat tīrā veidā, kokteiļos vai vienkārši ar ledu.

Palinka - divkāršas destilācijas ķiršu brendijs, nav uzskatāms par liķieri. Tradicionāls Ungārijā un Rumānijā, var būt gatavots no ķiršiem, plūmēm vai citām :) izejvielām.

Turpinot TvNet iesākto tēmu par agresīvo braucēju vērošanu, pie lietas ķērušies arī Krievijā, konkrēti - SanktPēterburgā. Tā ziņo DELFI.

Krievijas otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā izveidotā mierīgo autobraucēju asociācija nolēmusi cīnīties ar pārgalvīgiem šoferiem, uzlīmējot uz viņu mašīnām makaku attēlus, teikts mierīgo braucēju kluba paziņojumā presei.

“Būs divas zīmes - ziloņa un makaka. Ziloņa zīmi saņems un uz savām mašīnām uzlīmēs mierīgie vadītāji, kuri nepārkāpj satiksmes noteikumus. Ar makaku zīmi apzīmēs pārgalvjus,” piebilsts relīzē.

“Pašlaik sabiedrībā valda uzskats, ka pārgalvis ir “kruts” braucējs. Viņu ciena draugi un radinieki, bet mierīgais braucējs ir ‘čaiņiks”. Kamēr darbosies tāda vērtēšanas sistēma, katrs tieksies kļūt par pārgalvi. Mēs centīsimies panākt, lai pārgalvjus uzskata par nemierīgiem, nevarīgiem cilvēkiem, kuri vienmēr steidzas, jo zina, ka viņus neviens negaidīs. Mēs veidosim priekšstatu, ka pārgalvis ir nemierīgs makaks, kurš ar bezjēdzīgiem lēcieniem cenšas pierādīt savu nozīmi sabiedrībā,” teikts paziņojumā.

Piekrītu un atbalstu. Pirmā makaku galerija jau aplūkojama, kā zināms, šeit.

Bez papildus komentāriem! :)

15-летний молдавский подросток “заказал” своих родителей

via Газета.ru

15-летний учащийся одного из лицеев Кишинева решил заказать убийство своих родителей. Мотивом преступления стало то, что отец юноши якобы выделял ему слишком мало денег, всего $200-300 в неделю.

Под видом киллера в контакт с заказчиком вступил сотрудник МВД, которому подросток дал примерно $700 в качестве аванса. Узнав от оперативников о плане сына, отец согласился помочь следствию и сыграть роль жертвы. Его сфотографировали якобы после “убийства”, а фото “киллер” в качестве подтверждения показал заказчику. Уверенный в исполнении поручения, подросток решил «заказать» и убийство матери, школьной учительницы, однако был задержан по факту преступления. Теперь ему грозит до 10 лет лишения свободы.

Tiem, kas vairs/vēl nepārvalda krievu valodu: Piecpadsmitgadīgs moldāvu jaunietis Kišiņevā algotam slepkavam “pasūtījis” savus vecākus. Motīvs - pārāk maza kabatas nauda - “tikai” 200-300 $ nedēļā. Viss beidzies laimīgi (vecākiem). Jaunietis, iespējams, sēdēs. Nav īsti skaidrs, kā tur ar vecumu un sodāmību, bet, … ņemot vērā nozieguma ne gluši, khm, ikdienišķo raksturu…