UL MIGA

Pirmais eksponāts, cik nu atceros, Padomju ēras laikā bija vienīgais, kas tika ražots Latvijas Balzamā ar vietējo preču zīmi. Tātad - “Kristāldzidrais”. Neatceros ne cenu, ne pieejamību, ir aizdomas, ka lielā mērā nebija nopērkams, tas ir, nebija nopērkams vēl “lielākā mērā”, kā citi degvīni. Nu un cik tad to vispār bija - “Russkaja”. “Moskovskaja”, “Stoļičnaja”, “Zolotoje Koļco” (tikai pa blatu un partijas biedriem), tā pati “Pšeničnaja”, un un Andropova laikos - “andropovka” jeb vienkārši vodka. Ja nu esmu kaut ko aizmirsis, lūdzu papildiniet.

Otrais eksemplārs tad nu ir jau minētā “Pšeņičnaja” jeb. kā tika postulēts, no īstiem graudiem dzītā. Padomju iekārtā audzinātie pilsoņi piekrītoši māja ar galvām un klusi smīkņāja - diez` kur tad tajā Sibīrijā, Tjumeņā, tie graudi aug - blakus naftas urbumiem?

Toties etiķete, manuprāt, ir vienkārši idilliska :)

Ieskrāpēts un iekategorizēts kā Kraukļa krājumiņš. You can leave a response, or trackback from your own site.