Vecie: September, 2007

Ziema Iecavā un palmas Rīgā

Saturday, September 29th, 2007

Turpinot archiva revidēšanu, atradu vēl divas piecdesmito gadu pastkartes. Pirmā ir mīļi nosaukta vienkārši - Iecavas upe. Otrajā redzams Filharmonijas skvērs - atvainojiet, Līvu laukums un LPSR Valsts Krievu drāmas teātris. Rīgas Krievu drāmas teātris. M. Čehova Rīgas Krievu teātris. Lai nu kā, jauki vērot liegajā vasaras vējā līgojam palmu zarus!!!

Iecavas upe
(D.Gedzjuka foto)

Krievu drāmas teātris
(V.Upīša foto)

Mūsu marka un Zarnrāvis

Saturday, September 29th, 2007

Šodien vēl divi ungāru vermuti. Par MARKA neko nevaru pateikt - neatceros, savukārt KECSKEMET studenti mīļi pārdēvēja par кишкомÑ‘т jeb zarnrāvi :)
Piezīmēšu, ka tik slikts nemaz nebija, vienkārši vermuts ir aperitīvs, nevis apreibināšanās līdzeklis. Pēc litra vermuta izdzeršanas, domāju, slikti paliks visrūdītākajam lietotājam…

Marka Kecskemet

Spams: Pioneer resīveri atdošu labās rokās

Friday, September 28th, 2007

Par naudu atdošu labās rokās Pioneer VSX-D811-S. Tāds kā bildē. 6 x 100W, pilnībā funkcionējošs. Ir kaste, manuāļi, u.t.t. (tiesa, jāsameklē) :)

Interesenti var rakstīt uz “info [sunītis] uldis punkts info” vai zvanīt uz:
“divi-deviņi-divi-trīs-deviņi-divi-pieci-deviņi”
Jauna cena - ~330Ls. Mana sākuma cena - 175Ls. Cena, protams, ir runājama, kaulējama, diskutājama, u.t.t.

Pioneer 811

Saite ar parametriem atrodama Pioneer weblapā.

Normunds savulaik uzrakstīja izsmeļošu apskatu par tieši šo modeli.

Tie, kas grib, var parametrus palasīt zemāk.
(more…)

Krilova fabula par gulbjiem un citiem dzīvniekiem

Thursday, September 27th, 2007

Lielākā ziņa šodien noteikti bija par to, ka gulbjiem velkot uz ūdeni. Nu, taisnība jau ir, gulbji nav manīti kokos sēžam vai uz staba galā ligzdā perējam. Tāpēc atgādināšu vienu vecu krievu rakstnieka Ivana Krilova fabulu.

Līdaka, gulbis un vēzis

Kur naida gars starp biedriem rūgst,
Kur lietā saticības trūkst,
Tur darbi nevar iet no rokas
Un sekmju vietā būs tik mokas.

Reiz vēzis, gulbis, līdaka
Bij vezumu aizvest apņēmušies,
Un visi trīs tur iejūgušies,
Tie lien no ādas, bet nekā!
Tiem vezums nekust ne no vietas,
Kaut gan tas gluži viegls šķietas:
Jo gulbis raujas mākoņos,
Un līdaka velk ūdeņos,
Bet vēzis rāpjas atpakaļu.
Kas vainīgs, kam ir taisnība - kas mums par daļu?
Bet vezums, dievamžēl,
Tur stāv šo baltu dienu vēl.

Komunikabls estēts ciemos (bez kompleksiem)

Thursday, September 27th, 2007

“Vakar ciemos pie vieniem arī Martini dzērām. Viņiem, iedomājieties, pudelē visparastākais bulgāru vermuts bija saliets!”

Vermuts ir dzēriens ar alkohola saturu 16 - 18%, radīts no vīna, kurš aromatizēts ar dažādiem garšaugiem (galvenā ir vērmele) un papildināts ar spirtu un karameli. Sākotnēji šis dzēriens tika izdomāts kā medicīniska mikstūra apetītes un dažādu kaišu ārstēšanai. Nosaukums cēlies Vācijā 17. gadsimtā no vērmeļu saturoša vīna „Wermut Wein” (Vērmeļu vīns). Vermuta ražošanā var tikt izmantoti vairāk kā 500 dažādu garšvielu un garšaugu. Lūk, visbiežāk izmantotie: Vērmele, apelsīna ētera eļļa, vaniļa, rabarbers, citronmētra, majorāns, koriandrs, kanēlis, krustnagliņas, safrāns, ingvers. Piemēram, Martini kompānijas produktos tiek izmantots apmēram 80 dažādas garšvielas. Kaut arī vermuta pirmsākumi meklējami senajā Grieķijā uz doto brīdi lielākā vermuta ražotāja ir Itālija.
Biežāk vermutu ražošanā tiek izmantots sauss baltvīns, taču lai radītu Rose un Rosso vermutus tiek izmantots arī sarkanvīns un sārtais vīns.

(no www.bar.lv)

Patiesi, senos laikos vermuts bija, ohh, baisākais glaunais dzēriens. Vienīgo PSRS vermutu jau demonstrēju, tagad kārta nelielai ungāru vermutu kolekcijai. Pagaidām savos krājumos nevaru atrast bulgāru vermuta etiķetes, bet cerība vēl ir. Interesants ir otrais eksemplārs - ķiršu vermuts. Lielās, pazīstamās firmas parasti šādus eksperimentus neveica, bet ungāriem “viss pie Balatona” :)

Carmen hungary

Un nu - CINZANO! Bija laiks, kad šī marka pasaulē bija populārāka par MARTINI (AFAIR). Ceru, ka mani tagad alkokoncerni nesūdzēs tiesā, pareizi un politkorekti bija jāsaka “Iespējams, ka populārāka).

Cinzano - atvests no ārzemju komandējuma (VAI radu atvests no ārzemju brauciena VAI no spekulanta nopirkts VAI valūtas veikalā nopirkts par kaut kur sarupētiem Vņešposiltorga čekiem VAI …), grieķu apelsīnu sula no 0.8 litru tilpuma melnas skārda (!) bundžas, ledus no ledusskapja Saratov - padomju inteliģenta dzimšanas dienas svinību apogejs!

Cinzano

neAbsolūts piparu neMartini

Wednesday, September 26th, 2007

Reiz, sensenos laikos, importa dzira PSRS teritorijā dabonama nebija. Nu, protams, ja par importa dziru neuzskata brālīgo sociālistisko republiku Ungārijas un Bulgārijas vīnus. Rumānija šķiet arī bija pārstāvēta - ar Murfatlar, un Kuba - ar rumu. Svētku dienās gadījās arī kāds liķieris no citām socvalstīm - sļivovica, palinka vai rubīns.

Par tādām izvirtībām, kā Absolut Pepper i` domāt ko nebija, toties dažreiz varēja iegādāties tādu monstru, kā pertsovka. Pieejamais tilpums bija pat līdz litram. Ja pareizi atceros.

pertsovka.jpg

Protams, ka nekāds Klūnijs un “no Martini - no party” PSRS iedzīvotājiem nebija pazīstams. Toties bija apgūta vesela viena vermuta ražošana. To tā arī sauca - vienkārši vermuts :) Garša, starp citu, nebija slikta, jo darināts tika lielākoties no dabīgām izejvielām.

vermuts

Kristāla grauds

Tuesday, September 25th, 2007

Pirmais eksponāts, cik nu atceros, Padomju ēras laikā bija vienīgais, kas tika ražots Latvijas Balzamā ar vietējo preču zīmi. Tātad - “Kristāldzidrais”. Neatceros ne cenu, ne pieejamību, ir aizdomas, ka lielā mērā nebija nopērkams, tas ir, nebija nopērkams vēl “lielākā mērā”, kā citi degvīni. Nu un cik tad to vispār bija - “Russkaja”. “Moskovskaja”, “Stoļičnaja”, “Zolotoje Koļco” (tikai pa blatu un partijas biedriem), tā pati “Pšeničnaja”, un un Andropova laikos - “andropovka” jeb vienkārši vodka. Ja nu esmu kaut ko aizmirsis, lūdzu papildiniet.

Kristal

Otrais eksemplārs tad nu ir jau minētā “Pšeņičnaja” jeb. kā tika postulēts, no īstiem graudiem dzītā. Padomju iekārtā audzinātie pilsoņi piekrītoši māja ar galvām un klusi smīkņāja - diez` kur tad tajā Sibīrijā, Tjumeņā, tie graudi aug - blakus naftas urbumiem?

Psenicnaja

Toties etiķete, manuprāt, ir vienkārši idilliska :)

Cita bauda

Monday, September 24th, 2007

Pastkartes nu ir bijušas, albumu vākus arī turpmāk pa reizei publicēšu. Bet te, lūk, kaut kas, kas palicis tikai atmiņās - dažādas etiķetes. Sākumā kāds varētu man pateikt (es, redz, nu jau sen sen sen nelietoju), vai liķieris MOKA joprojām ir pieejams plašām tautas masām un ja ir, tad cik ļoti ir mainījusies etiķete kopš 1985. gada. Vēl labāk, ja nu kādam ir, tad labprāt iegūtu attēlu publicēšanai.

MOKA

Otrais šodienas eksponāts - liķieris “Kompromiss”. Es tiešām neatceros ne šī izstrādājuma garšu, ne arī to, vai lietošanas rezultātā izdevās rast kompromisu, un ja izdevās, tad kādu. Iespējams, ka tas bija tikai cenas-tilpuma-kvalitātes kompromiss. Labākais LIGRILS, tā teikt.

Kompromiss

PS LIGRILS - SI mērvienība iekšējai lietošanai, grādi uz litru. Ideāls LIGRILS - 40/0.5 = 80. ;-)
Attiecīgi alum ligrils ir (piemēram, Aldaris Zelta) 5.2/0.5 = 10.4
Viegli izrēķināt, ka vienādu kaifu var iegūt, ieņemot vienādu ligrilu daudzumu, kas rezultējas 7.7 zelta alos viena polša vietā. Praksē katrs var pārbaudīt pats. Tāpat arī es nepretendēju uz pilnīgu un korektu ligrila skaidrojumu :)

Salacgrīva - dublis 2, Hallo, Smoļnijs? un veltījums robežlīgumam

Sunday, September 23rd, 2007

Vēl viena Salacgrīvas ainava, atklātne nosūtīta 1914. gadā, tā ka fotografēts noteikti pirms tam.

salacgriva2.jpg

Smoļnija laukums Sankt-Pēterburgā, tolaik Ļeņingradā, ap piecdesmitajiem gadiem. Pievērsiet uzmanību satiksmes rgulētāja elegantajam baltajam frencim un dzīvajai satiksmei!

ugadai.jpg

Un nobeigumā - tāda lūk patriotiska atklātnīte. Mans, khm, iegildījums robežlīguma jautājumā ;)
dadravstv.jpg

Tautu meita un tautu dēls

Friday, September 21st, 2007

Skatieni māksliniekam izdevušies patiesi apgaroti :)

Latgales kultūras dienas. Piecdesmitie,

Latgales kultūras dienas