Lāacz pirms 10 minūtēm palielījās, kā uz kino gājis un Poteru skatījies. Es tieši atrāvu muguru no gultas, kur jau 6st00 (sešas stundas 00 santīmi) otro dienu pēc kārtas cīnos ar jaunāko Potera grāmatu. Angliski. Brīžiem nav viegli, grāmata bieza un sarakstīta ne pārāk vienkāršā angļu valodā. Protams, Darelu angliski lasīt bija vēl grūtāk. Zvēru, putnu, zivju un čūsku sugas es nezinu pat latviski, kur nu vēl angliski. Līdz ar to Darela lasīšana oriģinālā izvērtās par tādu kā rēbusu jeb krustvārdu mīklu ar fragmentiem.
“Agrā rītā izgāju no telts. Krūmos jau padeva balsi TIE, kurus pie upes ar savām skaļajām rīklēm centās pārspēt ŠIE. Gar pašu galvu lidinājās gan spilgti sarkanie TIE, gan mazākie, ar dzeltenām svītrām ŠIE. Mazākie brīžiem laidās gar pašu ūdens virsu, cerībā ieraudzīt kādu TO un noķert brokastīm… vai vismaz ja ne TO, tad pa kādam TAM!”
Ak jā, par jaunāko Potera grāmatu. Faktiski, ja Fēniksa Ordenis man no visām grāmatām patika vismazāk, tad šī - pagaidām - vislabāk. Ir tāds kvesta piesitiens tam visam, un galīgi vairs ne bērnu literatūra. IMHO.
Dodos lasīt tālāk…