Mārcis apcerīgi vaicā - “Ko lasīt?”.
Padomāju, projekcijā uz savām piezīmēm. Laikam tomēr visi dienasgrāmatotāji raksta dažādu iemeslu dēļ. Es, piemēram, vairāk šo savu migu uztveru kā vietu, kur kaut ko piezīmēju pats savām vajadzībām. Lai pēc gadiem būtu kurp atskatīties, kur ieskatīties, ko salīdzināt. Pieņemu, ka dažreiz mani skricelējumi interesē arī tos dažus (3-4-15-20) manus lasītājus, kas pa reizei ielūkojas šajā lapā. Neliegšos, manas zināšanas un intereses tehnikas, mūzikas un kino jomā ir gana plašas un brīžiem pat, nebaidīšos šī vārda, enciklopēdiskas. Es tā domāju, khm. Tomēr tā vairāk ir iekšēja vērtība, jo to, ko es ZINU, tagad bez problēmām var atrast wikipēdijās, gūgļos, u.c. resursos.
Un te nu es nonācu pie interesantas atziņas. Lielākā daļa tās informācijas, ko es ZINU, ir patiesa. Jo šī informācija ir atrasta, apgūta, pārbaudīta, pielietota un apstiprinājusies. Līdz ar to mēs nonākam pie slēdziena, ka korifeju blogi (es to ne par sevi) ir interesanti ar to, ka lielākā daļa no tajos rakstītās personiskās informācijas ir ticama. Es ar to nedomāju saitēšanu uz citiem avotiem, es ar to domāju informācijas analīzi un rakstus, kas tapuši autora iekšējās iniciatīvas dēļ. Piemēram, ja es kaut ko izlasu par aktualitātēm dažādu php versiju uzstādīšanā uz servera pie Laacz`a, es zinu, ka šī informācija ir ticama, jo es uzticos šim avotam.
Tāpēc arī man, kaut nepatīk daži latviski rakstošie blogu autori (atsauces nelikšu principa pēc) … vai viņu attieksme pret lasītājiem… vai viņu politiskā orientācija… es tomēr lasu šos blogus, jo zinu, ka tur nav sarakstītas muļķības!
Un nobeigumā - dienas citāts:
“To do is to be” - Socrates
“To be is to do” - Jean-Paul Sartre
“Do-be-do-be-do” - Frank Sinatra
Atrasts Bessona filmas SUBWAY sākuma titros.
