Dialektika
Laacz nule pieminēja Čikāgas piecīšus. Atcerējos kādu dziesmu.
“Pazudušais dēls”
Sākumā otrajā pantā tur bija šādi vārdi:
Nāk ļaudis viens pēc otra klāt
Tie negrib jautāt, runāt stāt
Tu redzi cik tie mīļi man
Bet Brīvīb’s Mātes zvaigžņu loks
Ir sveštautiešiem tikai joks
Ap pieminekli dzērājdziesmas skan
1991. gadā ČP šos vārdus koncertos aizstāja ar citu versiju.
Nāk ļaudis viens pēc otra klāt
Tie negrib jautāt, runāt stāt
Tu redzi cik tie mīļi man
Un Brīvīb’s Mātes zvaigžņu loks
Ir tagad ziediem izgreznots
Pie piminekļa tautas balss mums skan
Tomēr, ņemot vērā pēdējā laika sasniegumus (saite, vēl saite) lētajā aviotūrismā, ierosinu atjaunot oriģinālo versiju:
Bet Brīvīb’s Mātes zvaigžņu loks
Ir sveštautiešiem tikai joks
Ap pieminekli dzērājdziesmas skan